-
Personu ar garīgās veselības traucējumiem vajadzību (vēlmju) realizēšanas perspektīvais modelis aprūpes centrā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ieskats sociālā darba vēsturē | 6 |
| 2. | Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem | 8 |
| 2.1. | Šizofrēnija | 11 |
| 2.2. | Demence | 13 |
| 2.3. | Oligofrēnija | 14 |
| 3. | Aprūpes iestāžu specifika | 16 |
| 4. | Pieejamie resursi un iespējas | 19 |
| 5. | Ārstēšana ar zirgiem | 20 |
| 6. | Ārstēšana ar suņiem | 22 |
| 7. | Pastāvošās likumdošanas izpēte | 24 |
| 8. | Praktiskais pētījums | 27 |
| 8.1. | Bāzes apraksts | 27 |
| 8.2. | Anketu analīze | 29 |
| 9. | Priekšlikumi sociālā darba pilnveidei | 45 |
| Secinājumi | 48 | |
| Izmantotā literatūra | 49 |
Psihiskās slimības novērotas jau tālā senatnē. Norādījumi par to saglabājušies tautu teikās, Ēģiptes papirusos, ar seno valdnieku dzīvi saistītās leģendās. [4;14]
18.gs. beigās un 19.gs. sākumā parādās pirmie zinātniskie darbi psihiatrijā (F.Pinels; Ž. Eskirols), un šis periods uzskatāms par psihiatrijas zinātnes rašanās periodu.[4;15]
Mūsdienu psihiatrijas pamatlicējs ir vācu psihiatrs E. Krepelīns.[4;15]
Zviedru ārsts K.Grunevalds uzskata, ka persona ar garīgo atpalicību ir persona, kas agrīnā attīstības fāzē guvusi ievērojamus un ilgstošus spēju funkciju kavējumus. Stipri garīgai atpalicībai par pamatu varētu būt iedzimtība vai stipri smadzeņu bojājumi. Daudziem garīgi atpalikušajiem cilvēkiem var būt blakus traucējumi, kā psihiski traucējumi, kurus ārstē psihiatriskajās iestādēs.[2; 39]
Garīgi atpalikušie un citādi atšķirīgi cilvēki – invalīdi, bijuši vienmēr. Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīgo atpalicību dažādos gadsimtos un valstīs ar atšķirīgu kultūras līmeni ir bijusi gan naidīga un neiecietīga, gan iejūtīga un žēlsirdīga.
18.gs. ar vien biežāk kļuva zināms par fiziski un garīgi vājiem cilvēkiem. 17. gs. un 18. gs. medicīniskajā literatūrā nav sastopama ne mazākā interese par šādiem cilvēkiem. Humānistu idejas pozitīvi ietekmēja sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar garīgo atpalicību. Franču psihiatrs F.Pinels aicināja veidot labestīgas attiecības ar cilvēkiem, kuriem ir intelekta, emociju un fiziskie traucējumi. F.Pinels un citi viņa atziņu un idejas sekotāji mudināja neraudzīties uz personām ar garīgo atpalicību bezcerīgi, bet pievērst uzmanību garīgās atpalicības profilaksei, kompensācijai un korekcijai. [2;11-12]
19.gs. sākumā parādījās pirmie mēģinājumi palīdzēt garīgi atpalikušajiem un tie piesaistīja sabiedrības uzmanību un izraisīja tās interesi par šiem cilvēkiem. Tika uzsvērts, ka nepieciešama mīlestība un pacietība, lai spētu palīdzēt šādiem cilvēkiem, nevis tikai ar nožēlas pilnu skatienu skatīties uz viņiem. …
Mana bakalaura darba tēma ir: ”Personu ar garīgās veselības traucējumiem vajadzību (vēlmju) realizēšanas perspektīvais modelis sociālās aprūpes centrā”. Šādu tēmu savam darbam es izvēlējos tāpēc, ka uzskatu to par aktuālu problēmu, jo diemžēl mūsu sabiedrība nav pietiekoši informēta par invalīdu tiesībām un vajadzībām. Lielākā sabiedrības daļa pret invalīdiem izturas noraidoši, jo uzskata tos tikai kā lieku balastu, nevis vērā ņemamu resursu. Cilvēkus, kuri ārstējuši kādu garīgu kaiti, nevēlas pieņemt darbā, jo baidās, ka slimība var atkārtoties. Arī ģimenes bieži vien atsakās no saviem bērniem, māsām, brāļiem, vecākiem šā paša iemesla dēļ. Tomēr viņi nesaprot, ka tā nodara saviem tuvajiem vēl lielāku ļaunumu veselības ziņā, nekā tad, ja viņi atrastos savā ierastajā vidē. Gribētos vērst cilvēku uzmanību uz to, ka mēs visi esam dažādi un neviens no mums nav ideāls.
