Pirms sākšu runāt par nacionālo suverenitāti, uzskatu par nepieciešamu, pirmkārt, noskaidrot jēdziena “ suverenitāte “ būtību, un, otrkārt, ņemot vērā, ka jēdzieni “ tautas suverenitāte “ un “ nacionālā suverenitāte “ nereti tiek salīdzināti un viens otram pielīdzināti, norādīt uz tām niansēm, kas atsevišķi raksturo katru no šiem elementiem, respektīvi, uz tām atšķirībām, kas ļauj šos jēdzienus vienu no otra nošķirt.
Suverenitāte ir viens no konstitucionālisma pamatprincipiem. Jēdziens “ suverenitāte “ ir veidojies no vārdiem “ vara “ + “ augstākais “. Tātad, tā ir varas īpašība, varas kvalitāte būt augstākajai. Suverēnā vara ir augstākā vara, kas ne no viena nav atkarīga un ko neierobežo neviena cita vara. Suverenitātes formas: valsts suverenitāte, tautas suverenitāte, nacionālā suverenitāte.
Tautas suverenitāte nozīmē to, ka tauta tiek atzīta par visas varas avotu. Tautas suverenitātes princips saistās ar ikvienas tautas tiesībām uz pašnoteikšanos, uz organizēšanos suverēnā valstī. …
