28. Būtībā Hentricha kundze uzdevās par 1.Protokola 1.panta pārkāpšanas upuri dēļ VID veiktajām pirmpirkuma tiesībām, kas piešķirtas ar Vispārējā Nodokļu likuma 668.pantu. viņa arī apgalvoja, ka valsts procedūras nesniedza viņai pietiekamu iespēju iesniegt lietu Francijas tiesā, kas ir pretrunā ar Konvencijas 6.1., 6.2. pantiem.
II. VALDĪBAS IEPRIEŠĒJIE IEBILDUMI
29. Kā viņi bija darījuši jau pirms Komisijas, valdība izteica, ka pašmāju līdzekļi nav tikuši izsmelti.
Kasācijas tiesā iesniegtās prasības otrā pamata pirmais sadalījums(paplatinājums), viņi saka, piemin 1.Protokola 1.pantu, bet neatsaucas uz sabiedrības interesēm vai īpašumtiesību aizskārumu. Viņu pamats (balsts) bija apstrīdēt Vispārējā nodokļu likuma 668.pantu, ar kuru netiek atļauts atņemt pircējam iespēju parādīt viņa labticību, nepierādot(diskutēt, argumentēt), ka pirmpirkuma tiesības ir aizskārušas personas tiesības uz īpašumu.
Vēl jo vairāk, Hentricha kundze nav nostādījusi Kasācijas tiesu stāvoklī, lai tā varētu kompensēt nacionālo procesu nepilnības, tā kā viņa pirms tam nav minējusi, ka šis 1979.gada 11. jūlija likums Nr. 79-587 ir ticis pārkāpts.
30. tiesa pirmkārt norāda, ka Konvencijas 26.pants jālieto “ar zināmu elastīguma pakāpi un bez pārmērīga formālisma”(sk.lietu).…
