Arī dzīves raksturotie lojālie pulkveža uzskati tiek aizgūti no kara: ‘’Dievs mans liecinieks, ka arī es esmu dažkārt kaut ko aplam izlēmis, un daudzi cilvēki gājuši bojā tāpēc, ka es kļūdījos. Un par to nācies samaksāt. Tikai tas nav samaksājams.’’
Tiek parādīts drosmīgs Kentvela uzskats un secinājums, ka ar karu un pat ar lodes ietriekšanu krūtīs nekad nebūs pietiekami: ’’Cilvēku var nogalināt, bet uzvarēt viņu nevar.’’
Taču pats simboliskais citāts atklājās tikai grāmatas pēdējā lapaspusē, un tad arī atklājās kāpēc grāmatai ir dots tieši šāds nosaukums. ‘’pārcelsimies pāri upei un atpūtīsimies koku paēnā’’ - šādi teica pulkvedis savam šoferim, kad jau viņš sāka just sāpes savā sirdī. Kentvels šādi simboliski domāja mierīgu atpūšanos no dzīves uz visiem laikiem.
f)’’Pāri upei koku paēnā’’ ir atklāta un tieša E.Hemingveja grāmata. Tajā nav mistisku notikumu, abstraktu teicienu vai māksliniecisku, grūti izprotamu frāžu. Iespējams, tas ir tulkotāja dēļ, kas valodu mazliet vienkāršo, taču ir jūtami spēcīgi teicieni, kas ir neatkarīgi no tulkotāja un raksturīgi Hemingvejam. Hemingvejs stāstījuma leksikai atļauj skanēt liriski un plūstoši, taču dialogus piebārsta ar sarunu valodas ’’skabargām’’, aforismiem, kas padara romānu lasāmāku.
…
