Kaut arī Kādam dzīvē nebija paveicies, un bija zaudējis atmiņu, viņu iepriecināja Zīra un Iraids, kuri bija viņu tuvinieku un draugu vietā. Viņš daudz runāja par savām problēmām ar viņiem, un abi atbalstīja Kādu. Ne tikai Kādu atbalstīja Zīra un Iraids, bet arī viņš viņus atbalstīja, “Jā! Un taisni tas jums jāmācās - priecāties! Kā tad jums trūkst? Jums ir skaisti un veseli locekļi... jums ir sava pagātne...un nākotne!” Viņš uzskatīja, ka viņam nav nekā, taču viņš priecājās par viņiem abiem. Viņam sāpēja, ka pēc abu aizbraukšanas viņš paliks pilnīgi viens, viņš domāja, ka vairs nesastaps cilvēkus, ar kuriem varēs saprasties, taču Zīra un Iraids apsolīja rakstīt vēstules Kādam, un tas viņu atkal uzmundrināja. …
