Secinājumi
Ekonomiskā pieredze uzskatāmi rāda, ka balstīt tautsaimniecības attīstību uz privāto patēriņu ilgtermiņā nav efektīvi, jo īpaši – mazai un atvērtai ekonomikai.
Pašlaik, kad valdībai ir krasi jāsamazina valsts budžeta izdevumi, šie fiskālie lēmumi ietekmē plašas sabiedrības daļas ienākumus un izdevumus un vājina privāto patēriņu. No tik krasa scenārija Latvija būtu varējusi izvairīties, ja ekonomiskā cikla lejupslīdes fāzē varētu izmantot stimulējošu fiskālo politiku. Taču to ierobežo iepriekšējo periodu tuvredzīgā rīcība, kad netika veidots "drošības spilvens" – uzkrājumi un arī nodokļu slogs bija zems.
Lai stimulētu ekonomisko aktivitāti, šobrīd uzmanība būtu jākoncentrē uz ES struktūrfondu un cita pieejamā finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, mazinot birokrātiskus šķēršļus un radot labvēlīgus nosacījumus jaunu uzņēmumu veidošanai, uz eksporta produkcijas noieta tirgu paplašināšanu, kā arī jaunu zināšanu ietilpīgu produktu radīšanu. Tādējādi atkal tiks stimulēts privātais patēriņš – ja pieaugs eksports, pieaugs nodarbinātība, pieaugs iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi un pieaugs arī privātais patēriņš.
…
