Sākumā likās, ka paslīdēju, precīzāk, centos sevi mierināt. Kad gulēju uz mātes tikko nopirktā baltā paklāja, uz kura bija sašķaidītas stiklu lauskas un izmētātas cepumu drumstalas, apkārt asiņainā peļķe bija jau nokrāsojusi paklāju gaiši sarkanīgā tonī. Likās, ka spēju saredzēt jebko, saredzēju pat visplānāko putekļu kārtiņu uz grāmatu plauktiem. Likās, ka spēju saost vieglu pavasara ceriņu smaržu, kuru māte bija izkārtojusi paštaisītās keramikas vāzēs un novietojusi vāzes otrā stāva istabās, lai ziedi ienestu arī pavasara krāsas tumši zilajās istabās.…
