-
Hospitāli iegūtās pneimonijas riska faktori un profilakses pasākumi intensīvās terapijas nodaļā
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Teorētiskā daļa | |
1.1. | Hospitāli iegūtās pneimonijas vispārīgais raksturojums un riska faktori | |
1.1.2. | Hospitāli iegūtās pneimonijas etioloģiskais raksturojums | |
1.2.2. | Hospitāli iegūtās pneimonijas riska faktori | |
1.2.2.1. | Mākslīga plaušu ventilācija | |
1.2. | Hospitālī iegūtās pneimonijas vispārīgie profilaktiskie pasākumi | |
1.2.1. | Pacienta un personāla higiēna | |
1.2.2. | Mikroorganismu aspirācijas profilakse | |
1.2.3. | Pacienta aprūpe ar traheostomu vai endotraheālo cauruli | |
1.2.4. | Manipulācijas ar elpošanas aparatūru | |
1.3. | D.Oremas pašaprūpes trūkuma teorija | |
2 | Praktiskā daļa | |
2.1. | Pētniecības metodoloģija un pētījuma datu analīze | |
Secinājumi | ||
Izmantotā literatūra |
SECINĀJUMI
1. Praktiskās daļas pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka bakalaura darba mērķis – noskaidrot hospitāli iegūtās pneimonijas riska faktorus un māsu zināšanas par hospitāli iegūtās pneimonijas profilakses pasākumiem – ir sasniegts.
2. Novērojot intensīvās terapijas māsu darbu tika noskaidrotas māsu zināšanas par hospitālās pneimonijas profilakses pasākumiem.
3. Novērojuma dati liecina, ka roku higiēnu, mazgājot rokas pirms procedūru un manipulāciju veikšanas un cimdu uzvilkšanas, ar antiseptiskām ziepēm un ūdeni, kā arī alkoholu saturošu ādas dezinfekcijas līdzekli ievēro tikai 16 no 30 novērotajos gadījumos.
4. Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana intensīvās terapijas māsu praksē ir adekvāta, veicot gan invazīvas, gan neinvazīvas manipulācijas un aprūpes darbības.
5. Lielākā daļā gadījumu cimdu maiņa notiek pārejot no viena pacienta aprūpes pie otra pacienta.
6. Statistiski maz gadījumos cimdu maiņa notika mainot manipulāciju veikšanas vietu dažādās pacienta ķermeņa daļās.
7. Lielākā daļa māsu pielieto atbilstošas aprūpes darbības intensīvās terapijas pacientam, kuram nepieciešams veikt trahejas sekrēta atsūkšanas procedūru.
8. Lielākā daļa praktizējošo māsu pievērš būtisku un atbilstošu uzmanību aspirācijas profilaksei un mutes dobuma kopšanai.
Izanalizējot pētījuma rezultātus, var secināt, ka izvirzītā hipotēze ir daļēji apstiprinājusies, jo intensīvā terapijā praktizējošas māsas statistiski bieži un strikti ievēro nepieciešamos profilakses pasākumus hospitālās pneimonijas novēršanā.
…
Bakalaura darba tēma – Hospitāli iegūtās pneimonijas riska faktori un profilakses pasākumi intensīvās terapijas nodaļā. Darbā uzmanība tika pievērsta profilakses pasākumiem, kurus veic medicīnas māsa, aprūpējot mākslīgi ventilējamus pacientus, lai tiktu ierobežots hospitāli iegūto pneimoniju risks.
Koledžas darbs.
