Vienlaikus ar arhitektūru klasiskajā laikmetā uzplauka arī citas mākslas jomas, kā, piemēram, tēlniecība, kas kļuva par vadošo mākslu Grieķijā. Tēlniecību 16 senajā Grieķijā uzskatīja nevis par mākslu, bet gan par amata prasmi, jo tai esot vajadzīga roku veiklība un zināšanas, nevis dievu radīta iedvesma.17 Pieminēšanas vērta arī ir keramika, kas ir radusies Grieķijā un kā vārds ir cēlies no Grieķu pilsētas Kerameikos (Κεραμεικός), kā no reģiona, kur tā tika veidota.
Ārpus mākslas jomām, filzofiju uzskata par vienu no svarīgākajiem seno grieķu pienesumiem pasaules kultūrā un tiek uzskatīta par vienu eiropeiskās kultūras saknēm. Domāšanas metodes, loģika, galvenās filozofijas problēmas un termini, ko izstrādāja antīkie domātāji, radīja pamatu visai vēlākajai Eiropas filozofijai.18 Sengrieķi izceļās arī ar lielu
pienesumu zinātnes jomai. Uz Eiklīda ģeometrijas pamatiem un Pitagora teorēmu un skaitļu teoriju balstās arī mūsdienu matemātikas zinātne.19 Īpaša vieta Senajā Grieķijā bija arī medicīnai. Vislielākā slava bija leģendārajam Hipokratam. Viņš izstrādāja slimību aprakstus un ārstēšanā ieteicamo gaitu, kā arī meklēja slimību cēloņus un to pārvarēšanas iespējas.
Nobeigums.
Senās Grieķijas kultūras nozīme ir neapmērojama un neiespējama ierobežot dažos darbos vai jomās, jo tās ir tik daudz, plašas un varbūt pat modificējušās citās. Daudzas no šīm kultūras, izglītības, zinātnes, utt., jomām ir izdzīvojušas līdz mūsdienām, lai arī kā pārveidojušās un adaptējušās laikiem un cilvēkiem. Iespējams jāsaka liels paldies renesansei, kas idealizēja un atdzīvināja antīko kultūru vērtības, kad tās bija izzudušas vidusslaiku garā.…
