Latviešu tautasdziesmām ir ļoti sena vēsture, un tās vienmēr ir bijušas nozīmīgas tautas dzīvē. Ietērptas skaistās melodijās, tās atviegloja darbu, un nevieni svētki neiztika bez tām, savukārt ar padomiem vai pat nelaimīgas nākotnes draudiem varēja ieaudzināt bērnos tikumus. Viens no galvenajiem tikumiem senajiem latviešiem bija darbs. Laikos, kad viss tika gādāts pašu rokām, slinkumam nebija vietas. Turklāt darba dziesmas iet rokrokā ar gadskārtām. Katrā gadalaikā ir savi darbi, kas jāpadara – ap Lieldienām sākas aršanas un sēšanas darbi, no Ūsiņa jeb Jurģa dienas sākas pieguļnieku un ganu laiks, ap Jāņiem siena pļaujas un vēlāk jau arī labības pļaujas un linu plūkšanas laiks. Ar rudens gadalaiku bija saistītas kulšanas un malšanas dziesmas. Tādēļ darba dziesmas ļoti daudz pastāsta par seno latviešu paražām, ikdienas dzīvi un izjūtām. Arī mūsdienu cilvēkiem ir jāturas pie šī senā tikuma. Lielākā daļa no mums nedzīvo laukos, kur ir jādara smags fizisks un monotons darbs, un pilnīgi iespējams, ka daži nemaz nav bijuši tādā īstā lauku sētā starp gotiņām, vistām un sivēniem vai pēc vasaras smaržojošām siena gubām saules pielietā pļavā, tomēr arī mums, kam vairāk jāstrādā ar prātu nevis rokām, ir jāmācās darbaprieks un godīgums.…
