Latvijas teritorija ledus laikmeta pēdējā apledojuma laikā bija pilnībā klāta ar vairākus simtus metru biezu ledus slāni. Tikai pēc liedēja izkušanas zeme kļuva apdzīvojama. Apmēram pēc 14-13 tūkstošiem gadu Latvijas teritorija bija atbrīvojusies no apledojuma. Arheologi ir konstatējuši, ka pirmās apdzīvotības pēdas Latvijas teritorijā attiecas uz 9. gadu tūkstoti pr. Kr. – vēlo paleolītu. Pirmie iedzīvotāji piederēja pie Ārensburgas – Svidru mednieku kultūras, kas Latvijas teritorijā ienāca no dienvidiem. Viņu kultūra bija izplatīta vēlā paleolīta beigās un mezolīta sākuma ( 10.-9. gt.pr.Kr.). Šīs kultūras areāls sniedzās no Vācijas austrumiem līdz Ukrainas rietumiem, bet tās ietekme bija arī Latvijas teritorijā. Vidējā akmens laikmetā – mezolīta – klimats kļuva siltāks, Latvijas teritorijā sāka augt arī lapu koku meži, ienāca citi medījamiem dzīvnieki – aļņi, tauri, stirnas, meža cūkas. Nedaudzās arheoloģiski pētītās apmetnes un kapulauki, kā arī savrup atradumi liecina par mezolīta medniekiem un zvejniekiem, kuri līdz 5. gt. pr. Kr. Bija vienīgie Latvijas teritorijas apdzīvotāji. …
