Latvijā notikušajai 1905. gada revolūcijai, kas aizsākās kā protests pret 22. janvāra notikumiem bija ārkārtīgi nozīmīgas un visaptverošas sekas.
Pirmkārt kā pozitīvās atzīmējamas tautas pašapziņas celšana. Pēc 700 gadus ilgušā ‘’vācu jūga’’ latvieši beidzot sevi apzinājās kā spējīgu un politiski ietekmīgu tautu, kas kopēji sadarbojoties un vienojoties kopējam mērķim, spēj mainīt savu stāvokli un uzlabot dzīves kvalitāti. Tika veidotas partijas un politiskās apvienības. Šī pašapziņa, politiskā pieredze un briedums, kas tika gūts sacelšanās laikā, bija pirmais iedīglis un stabils sākums, lai uzsāktu ceļu uz neatkarīgu Latvijas valsti. Šī revolūcija ir uzskatāma arīdzan par demokrātisku revolūciju. Prasības, kas tika uzstādītas demonstrācijās un saukļi kas izmantoti uzsaukumos, visi bija orientēti uz demokrātiskas republikas izveidi, nevis padomju tipa diktatūru, kā tas tika apgalvots vēlāk.…
