Pārmaiņas Latvijas teritorijā no 16.-18.gadsimtam

16.gs Livonija piedzīvoja lielas izmaiņas – izplatījās Mārtiņa Lutera idejas, sākās Livonijas karš, beidza pastāvēt Livonijas ordeņa vara, strauji attīstijās saimniecība u.c.

Reformācija Rīgā. 1517.gadā Vācijā Mārtiņš Luters publiskoja 95 tēzes, kā rezultātā sākās reformācija. 1521.gadā Rīgā ieradās Luterānisma ideju sludinātāji – Andreas Knopkens un Silvesters Tegetmejers.
Livonijā Rīga bija galvenais Reformācijas centrs. Livonijā reformācijas idejas visvairāk atbalstīja Rīga un vasaļi, kas tādejādi cerēja atbrīvoties no saviem virskungiem un Livonijas ordeņa. Rīgā 1524.gada martā izcēlās svētbilžu grautiņi. Tika izpostīti altāri un svētbildes. Tādā veidā izpaužot protestu pret katoļu baznīcas izšķērdību. Mārtiņš Luters

Apgaismības idejas. Pēc Ziemeļu kara vidzeme ar Rīgu tika iekļauta Krievijas impērijā. Krievijas cari ilgāku laiku neiejaucās jauniegūtās zemes iekšējās lietās, ļaujot tur saimniekot vācbaltu muižniecībai , kurai jau Pēteris I bija apstiprinājis plašas privilēģijas. Piedaloties Polijas – Lietuvas sadalīšanā, cariene Katrīna II pievienoja saviem valdījumiem arī Latgali, Kurzemi un Zemgali. Katrīna II saka ierobežot Baltijas guberņu autonomiju. Lai padarītu tās līdzīgas pārējām valsts guberņām. Šāda politika lielā mērā atbilda 18.gs. sabiedrībā valdošajai apgaismības ideoloģijai, kas lielu uzmanību pievērsa apgaismotam valdniekam, kurš savu pavalstnieku interesēs un viņu labklājības nodrošināšanai valstī veic reformas. Apgaismības laikmets noslēdzās ar Lielo franču revolūciju un Napaleonu kariem, kas skāra arī Latvijas teritoriju.
Latvijā apgaismības idejas izplatīja vācu tautības literāti, mācītāji, arī vairāki muižnieki. Latvijas apgaismotāji kritizēja dzimtbūšanu un aicināja veikt pasākumus zemnieku stāvokļa uzlabošanai – nodrošināt izglītību, paplašināt tiesības un pakāpeniski atbrīvot viņus no atkarības. Ievērojamākie apgaismības pārstāvji Latvijā bija G.Merķelis, J.G. Herders, Jelgavas Pētera akadēmijas profesors J.G. Eizens, Rīgas Domskolas rektors K.F.M. Snells, vēsturnieks H.J. Jannaus, mācītājs un literāts G.F. Stenders (Vecais Stenders).

…