Izlasot šo grāmatu, tā man lika padomāt par to, kas dzīvē patiešām ir svarīgs. Ja tu esi bagāts un viens, tad nav ar ko dalīties bagātībā un nav vairs prieka un laimes. Manta var padarīt cilvēku priecīgu, bet ne laimīgu. Šajā grāmatā varēja redzēt, kā manta ietekmē savstarpējās brāļu attiecības. Grāmata lika padomāt par to, kas ir lielāks laupītājs? Tas, kas zog mantu, vai tas, kas zog laimi un dzīvi? Es uzskatu, ka, ja cilvēks spēj nozagt citam laimi viņš ir lielāks noziedznieks kā tas, kurš nozog tikai mantu. Protams, zagt nedrīkst, bet nozagt laimi ir nepiedodams noziegums! Tā cilvēks sabojā gan cita dzīvi, gan pats savu, jo pēc tam visu mūžu nožēlo padarīto. Grāmatā Francis nespēja pārdzīvot nodarīto tādēļ izvēlējās vieglāko un gļēvāko ceļu – pašnāvību. Bija redzams arī tas, ka cilvēks ir spējīgs piedot un būt labs. Lai arī kādi nebūtu nodarījumu un cik arī ļauns cilvēks nebūtu, viņš var mainīties.…
