Milzu kuģi tiek laisti seklās ūdens tilpnēs, kuri izvaro visu gultni un, bez mazākajiem sirdspukstiem, tie vienkārši milžiem sen ir zaudēti, par varmācības aktiem, laižas tik tālāk un tālāk, seklākos un seklākos ūdeņos. Šiem bezdievību atkritumiem nepietiek ar saviem okeāniem, tie, melnus dūmus pūzdami, pat pār pļavām un kalniem drāž pāri, neredzot zemes gaudas, kuras tā dveš, nododot savas asinis kuģu cisternām, ik mirkli izjūtot jaunu brūču miljonus, zaudējot prātu bezjēdzīgā ļaunuma augošajā progresijā, lai nokļūtu pašos mazākajos dīķos un peļķēs un iznīcinātu to mājīgo, ģimenisko, mīlestības pilno svētumu, kurš dēļ materiālistiskās mašinērijas tiek bezjūtīgi iznīdēts un vienkārši izsviests bezizmēra atkritumu tvertnēs.…
