Naturālisms socioloģijā 19.gadsimta beigās 20.gadsimta sākumā

Šo referātu izvēlējāmies tādēļ, ka mūs interesē dabas saistība ar sabiedrību un šajā tēmā ir maz materiālu tādēļ centīsimies tās apkopot mūsu referātā.
Naturālisms pēc mūsu domām ir virziens socioloģijā, kurš pēta cilvēka un dabas attiecības vienalga kādas tās būtu, proti, pozitīvas vai negatīvas. Taču ar to arī mūsu zināšanas par naturālismu un tā pārstāvjiem aprobežojas.
Šajā referātā centīsimies rast atbildes uz visiem jautājumiem, kuri mums nav skaidri sakarā ar šo virzienu un tā pārstāvjiem. Visvairāk uzmanību pievērsīsim tematiem, kas, mūsuprāt, vislabāk attiecās uz šo tematu. Piemēram, apskatīsim naturālisma socioloģijas pārstāvjus un apskatīsim Č.Darvina evolūcijas teoriju, kas varētu būt cieši saistīta ar mūsu referāta izvēlēto tematu – naturālisma socioloģija.
Naturālismam noteikti mūsdienās ir ļoti daudz sekotāju, jo tas iestājas pret dabas piesārņošanu, kura mūsdienas ir ļoti aktuāla tēma un daudzi pasaules iedzīvotāji cīnās pret klimata izmaiņām, kuras par nožēlu jau ir notikušas, taču ir iespējams tās samazināt.

Šis socioloģijas virziens attīstījās 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā un tā pamats ir evolucionisms, kas izveidojies no dabas zinātnēm. Šī sociālā koncepcija, pamatojoties uz metodēm un izziņas līdzekļiem, kas saistīti ar dabas zinātnēm. Vairākumu naturālo koncepciju ignorē sarežģītai dialektikai raksturīga vulgāri materiālistiskā sabiedrības attīstības izskaidrošana, tās likumsakarības noliegšana apzinīgai un mērķtiecīgai cilvēka rakstura darbībai.
Pozitīvā puse naturālismā ir tā ka tas tiecas izstrādāt objektīvu un stingru zināšanu sistēmu. Analoģisku dabas zinātņu izpētes teorijām Eiropas sabiedriskās domas vēsture sākas no Jaunajiem laikiem un attīstījās zem noteiktām dabas zinātņu metodoloģijām.
Buržuāziskajā socioloģijā 19. un 20. gadsimta mijā eksistēja divas galvenās naturālisma formas – sociālbioloģija un sociālais mehānisms.…