Āzijas dabas zonas

Pastāvīgi mitro mežu augi
Šajos mežos sastopami – dzelzkoki, melnkoki, sandkoki, milzu fikusi, pandāni, kokveida papardes un bambusi.
Koku zarus un stumbrus klāj epifīti un liānas

Vislielākais zieds pasaulē – raflēzijas zieds, kas atrodams šajos mežos.
Gumijkoks
Bambuss
Raflēzija

Pastāvīgi mitro mežu dzīvnieki
Lietusmeži ir bagāti arī ar dzīvniekiem. Tur mīt pundurstirnas, mežacūkas, daudz primātu.
Īpaši aizsargājam ir cilvēkpērtiķis – orangutans
Orangutans
Degunpērtiķis
Dūmakainais leopards
Kakadu

Augstumjoslojuma apgabali
Āzijas kalnos līdzīgi, kā citos kalnos, vērojams augstumjosojums jeb vertikālā zonalitāte.
Kāpjot kalnos var vērot, ka pakāpeniski kļūst vēsāks, mainās nokrišņu daudzums, vēja stiprums un atmosfēras spiediens. Līdz ar šīm pārmaiņām mainās arī augu valsts. Dabas zonas kalnos no piekājes līdz virsotnei mainās līdzīgi kā no ekvatora līdz poliem.

Pie ekvatora tuvu jūras līmenim raksturīga mitro tropisko lietus mežu ainava. tur aug arī banāni, kakaokoki, cukurniedres, kukurūza. Ir mitrs un ļoti karsts (+ 26 °C ēnā).

No 2 500 - 3 500 m augstuma laikapstākļi jau ir līdzīgi kā pie mums Eiropā vasaras sākumā. Šajā zonā atrodas lielākās pilsētas un daudz ciematu. Cilvēki audzē kartupeļus, labību, dažādus dārzeņus.

Augstāk par 3 500 m klimats kļūst bargāks. Naktīs gaisa temperatūra ir zemāka pa 0 °C, bet dienā tikai nedaudz pārsniedz + 10°C. Mežus tur nomaina kalnu pļavas un zemi krūmi. Augkopībai šī zona nav piemērota. Te ganās lamas - dzīvnieki ar ļoti biezu, siltu vilnu.

5 000 m augstumā virs jūras līmeņa klimats ir ļoti bargs (zema temperatūra, stiprs vējš). Augi tur nespēj izdzīvot, ir tikai kailas klintis, sākas mūžīgā sniega zonas."
…