Finansiālo grūtību iestāšanās varbūtība.
Vairums ekonomisko subjektu tirgus ekonomikā darbojas uz sacensības principiem. Daudzās valstīs konkurenci uztur valsts līmenī, jo šis ekonomiskās organizācijas paņēmiens ļauj optimāli izmantot nacionālās ekonomikas resursus. Taču sacensības pretējā puse ir tā, ka visneefektīvākajiem uzņēmumiem, kas nav izturējuši konkurenci, jāaiziet no tirgus. Kā rāda pasaules pieredze, atsevišķu subjektu bankrots ir neizbēgamas tirgus konkurences sekas, pēc būtības attēlojot pietiekami efektīvu kapitāla pārdales mehānismu. Īpaši bieža finansiālo grūtību, kas var novest līdz bankrotam, iestāšanās mēdz būt saistīta ar ekonomikas struktūras pārkārtojumiem. Tieši šāda pārkārtošanās, kas sākās 1990. gadu sākumā, vēl joprojām ir raksturīga Latvijas situācijai, tāpēc jebkura uzņēmuma saimnieciskās darbības un finansiālā stāvokļa analīzē jāietver arī „krīzes aspekts”.
Uzņēmuma bankrots nenotiek vienā momentā, tas var būt dažādu faktoru – iekšēju un ārēju – kombinācijas noteikts. To attiecība katrā konkrētā gadījumā var būt atšķirīga un var būt atkarīga ne tikai no pašas firmas īpatnībām, bet arī no valsts, kurā tā atrodas. Tā pēc novērtējuma 2/3 bankrotu rietumvalstīs ir iekšēju iemeslu dēļ un tikai 1/3 – ārēju. Krievijā situācija ir pretēja – 2/3 uzņēmumu finansiālās grūtības ir starptautisko un visas nācijas riska faktoru noteiktas. Latvijas situācija varētu būt vairāk tuvāka tai, kas ir Krievijā.
…
