Noziedzīgu nodarījumu dinamika Latvijā pēdējos trijos gados

Noziedzības līmenis valstī strauji sāka palielināties 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Savu maksimumu tas sasniedza 1992. g. – reģistrēti 61.9 tūkst. noziedzīgu nodarījumu. Turpmākajos gados ir vērojams neliels noziedzības samazinājums, taču pēc 1998.gada noziedzība atkal sāka palielināties. Ja 1998.gadā tika reģistrēti 36,7 tūkst. noziedzīgu nodarījumu, tad 1999.gadā – 44,0 un 2000.g. – 50,2 tūkst.
Valsts sabiedriskās kārtības sargāšanas iestādes 2000. gadā reģistrējušas 50,2 tūkst. noziedzīgu nodarījumu. To kopskaits, salīdzinot ar 1999. gadu, ir palielinājies par 6,2 tūkst. noziedzīgu nodarījumu jeb par 14,2%.
Lielākais noziedzīgo nodarījumu skaits ir reģistrēts Rīgā – 21.1 tūkst. vai 42.1% no visiem noziedzīgiem nodarījumiem. Galvaspilsētā reģistrēti 8524 smagie noziegumi jeb 42.2% no visu valstī reģistrēto smago noziegumu skaita, 90 jeb 41.1% slepkavības, 179 (42.2%) smagi miesas bojājumu nodarījumi, 26 (19.4%) izvarošanas, 414 (76.5%) laupīšanas. Rīgā izdarīts vairāk kā puse (52.5%) visu zādzību no dzīvokļiem. Noziedzīgu nodarījumu skaits Rīgā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 14.1%. Pārējās republikas pilsētās kopā (Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī) reģistrēti 7699 noziedzīgi nodarījumi jeb 15.3% no visu reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita. Visaugstākais noziedzības koeficients 2000.gadā bija Rīgā (277), zemākais - Jūrmalā (137).
Republikas administratīvajos rajonos reģistrēti 20.3 tūkst. vai 40.5% no visu valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita. Pagājušajā gadā noziedzība palielinājusies visos rajonos, izņemot Kuldīgas un Valmieras. Noziedzības koeficients rajonos ir zemāks nekā vidēji valstī. Zemākais noziedzības līmenis ir Dobeles (123), Gulbenes (131), Liepājas (127) rajonos. Dažos rajonos ir ievērojami augsta noziedzības intensitāte, piemēram Ventspils rajonā 234 noziedzīgi nodarījumi uz 10 000 iedzīvotājiem, Rēzeknes rajonā – 221, Limbažu – 207.

Aizvadītajā gadā reģistrēti 20,2 smagi noziegumi (par 6,1% vairāk kā 1999.g.). To īpatsvars reģistrēto noziedzīgo nodarījumu kopskaitā salīdzinot ar iepriekšējo gadu samazinājies un veido 40.2%.
Ievērojami lielāku īpatsvaru smagie noziegumi veido Ventspilī (49.6%), Ogres (52.3%), Preiļu (48.3) un Rīgas (47.0) rajonos.
Valstī joprojām liels ir slepkavību un slepkavības mēģinājumu skaits. 2000. gadā reģistrētas 219 slepkavības vai par 2.3% vairāk kā 1999. gadā. Vidēji nedēļā notiek 4 slepkavības, no tām Rīgā - 2. Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem Latvijā izdarīto slepkavību intensitāte ir 2.4 reizes lielāka nekā Dānijā, 2.8 reizes lielāka nekā Norvēģijā un 4.6 reizes lielāka nekā Zviedrijā.
Kopējās noziedzības pieaugums valstī ir noticis galvenokārt uz mantisko noziedzīgo nodarījumu rēķina. 2000. gadā šo likumpārkāpumu skaits ir palielinājies par 5283 vai par 16.7%. Joprojām augsts ir šo nodarījumu īpatsvars kopējā noziedzības struktūrā – 73.6% (1999.g. – 72.0%) Visus citus mantiskos noziedzīgos nodarījumus skaita ziņā pārspēj zādzības.
Kopējais zādzību skaits ir palielinājies kā valstī kopumā, tā arī lielākajā daļā rajonu un piecās lielākajās pilsētās. Ievērojami pieaudzis zādzību skaits no dzīvokļiem un kabatzādzības.
Pēdējo 5 gadu laikā 2,5 reizes pieaudzis noziedzīgu nodarījumu skaits, kuri saistīti ar narkotisko vielu nelikumīgu izgatavošanu, glabāšanu un realizēšanu. Ja 1995.gadā tika reģistrēts 271 šāds noziegums, tad 2000.gadā – 655. …