-
Priekšstatu atšķirības sabiedrībā par "Ghetto Games" seksisma skandālu. Sociālo mediju analīze
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Apzīmējumu saraksts | 6 | |
| Ievads | 7 | |
| 1. | Dzimtes definīcija un līdztiesība | 10 |
| 1.1. | Dzimuma līdztiesība | 10 |
| 1.2. | Dzimumu līdztiesības situācija Latvijā | 11 |
| 2. | Dzimtes stereotipi un dzimtes lomas | 13 |
| 2.1. | Dzimtes stereotipi | 13 |
| 2.2. | Dzimuma nevienlīdzība | 15 |
| 3. | Seksisma jēdziens | 17 |
| 3.1. | Mūsdienu seksisms un neoseksisms | 18 |
| 3.2. | Dzimtes diskriminācija | 19 |
| 4. | Feminisma teorija | 21 |
| 4.1. | Sieviešu ķermenis, seksualitāte | 22 |
| 4.2. | Sieviešu ķermeņa normas | 22 |
| 4.3. | Sieviešu tēls medijos | 23 |
| 5. | Mārketinga jēdziens | 25 |
| 5.1. | Sociālais mārketings | 25 |
| 5.2. | Sociālā mārketinga segmenti un kampaņas veidi | 26 |
| 5.3. | Produkta vieta, reklāma un auditorija | 27 |
| 6. | Metodoloģijas daļa | 29 |
| 6.1. | Aptauja | 29 |
| 6.2. | Kvantitatīva kontentanalīze | 30 |
| 6.3. | Kritiskā diskursa analīze | 32 |
| 6.4. | Pētījuma dizains | 34 |
| 7. | Empīriskā daļa | 36 |
| 7.1. | Aptaujas rezultāti | 36 |
| 7.2. | Kvantitatīva kontentanalīze | 48 |
| 7.3. | Kritiskā diskursa analīze | 52 |
| 7.3.1. | Seksisma diskurss | 52 |
| 7.3.2. | Konfliktu nesaprašanas diskurss | 54 |
| 7.3.3. | Atbalsta diskurss | 55 |
| Secinājumi | 57 | |
| Pateicība | 59 | |
| Izmantotie informācijas avot | 60 | |
| Pielikumi | 64 |
SECINĀJUMI
1. Daudzi cilvēki joprojām pilnībā neprot atšķirt jēdzienus “dzimte” un “dzimums”, no tā arī rodas problēmas ar integrēšanu valsts tautas attīstības politikā. Dzimumu līdztiesība izceļas, ja gan vīriešiem, gan sievietēm tiek piešķirta vienāda sociālā vērtība, vienādas tiesības un vienādi pienākumi, kā arī viņiem ir vienlīdzīga pieeja resursiem un vienlīdzīgas iespējas.
2. Dzimtes stereotipi ir priekšstati, kas noteiktā vēsturiskā brīdī ir stabili dotajā sabiedrībā par atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm. Dzimtes stereotipiem ir trīs nozīmes – pirmais - stereotipiem jāveidojas tā, lai uztvērējs varētu izprast situāciju; otrais - stereotipi jāveido, lai samazinātu uztvērēja centienus; trešais - stereotipi jāveido atbilstoši sociālo grupu pieņemtie uzskati vai normas, kurām pieder uztvērējs.
3. Seksisms parasti attiecas uz aizspriedumiem vai diskrimināciju dzimuma vai dzimtes dēļ, īpaši pret sievietēm un meitenēm. Tam ir divi virzieni – vecmodīgais seksisms, piemēram, “sievietes pieder mājai un bērniem” vai “sievietes nav tik gudras kā vīrieši”, bet mūsdienu seksisms biežāk saistīts ar sieviešu grūtību nenovērtēšanu, kas saistītas ar darba iegūšanu, kā arī saistīts ar seksistiskās valodas lietošanu un ar nespēju noteikt seksistisko valodu.
4. Feministi kritiski pievēršas kultūras “veselam saprātam” par dzimumu un seksualitāti, atklājot, kā domājamie fakti par dzimumu, ķermeņa ģimenes struktūrām un darba lomām ir vēsturiski konsekventi un kulturāli konstruēti, kā arī kaitīgi un atvērti transformācijai. Feministes ir kritizējušas, kā skaistuma industrija ražo apjomīgus produktus un plašsaziņas līdzekļus, lai reklamētu šos produktus, lai katru minūti mainītu sieviešu ķermeņa aspektus, sākot ar kutikulu, beidzot ar ķermeņa smaržu.
…
