Автор:
Оценка:
Опубликованно: 22.09.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 9 единиц
Ссылки: Использованы
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 1.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 2.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 3.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 4.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 5.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 6.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 7.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 8.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 9.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 10.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 11.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 12.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 13.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 14.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 15.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 16.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 17.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 18.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 19.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 20.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 21.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 22.
  • Реферат 'Cietās biomasas nozīme un izmantošana', 23.
Фрагмент работы

Enerģija
Dzīvība uz Zemes ir atkarīga no enerģijas. Saule nepārtraukti izstaro enerģiju, kuru fotosintēzes procesā izmanto augi. Dzīvnieki šo enerģiju izmanto netiešā veidā, ēdot augus un apēdot citus dzīvniekus. Saules enerģija izraisa vēju un viļņus. Saule sasilda okeānus un jūras, radot iztvaikošanu un tādejādi nodrošinot ūdens aprites ciklu.
Cilvēka dzīvība uztur Saules enerģija, kas ir koncentrāta pārtikā. Cilvēces attīstības sākumā tika izmantota Saules enerģija, sadedzinot tādus bioloģiskos materiālus kā koksne un dzīvnieku mēsli. Šie svarīgie enerģijas avoti vēl tagad nodrošina siltumu miljoniem
Mūsdienās enerģētikas sistēmas veido ļoti svarīgu infrastruktūras daļu, sevišķi industrializētās valstīs. Enerģijas pielietojumu telpu apkurei, apgaismošanai, atvēsināšanai, cilvēku un preču pārvadāšanai ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Arī preču rūpnieciskajā izmantošanā plaši izmanto enerģiju, piemēram, kausēšanas, karsēšanas un mehāniskās apstrādes procesos. Lielākā daļa enerģijas tiek saņemta izmantojot neatjaunojošos enerģijas resursus, tādus kā fosilais kurināmais un urāns. Visā produkta veidošanas un izmantošanas ciklā tiek lietota ļoti daudzveidīga un plaši sazarota enerģijas pakalpojumu sistēma. Pārtikas produktu ražošanā (tehnikas izmantošana, minerālmēsli utt.), transportēšanā, pārstrādē un iepakošanā, piemēram, tiek izmantots enerģijas daudzums, kas stipri pārsniedz to enerģijas daudzumu, ko var saņemt no šī pārtikas produkta.

Enerģijas pārvēršanās un energonesēji
Enerģijas pakalpojumus var iegūt, pārvēršot vienu enerģijas veidu citā. Dažādās enerģijas pārveidošana ir nepieciešama, lai iegūtu enerģiju, kas izmantojama sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Šādi enerģijas veidi var būt dažādi, piemēram, kurināmais vai elektroenerģija. Ne vienmēr pastāv skaidri izteikta atšķirība starp energonesēju un enerģijas avotu. Enerģijas avotu parasti definē kā primāro energonesēju tādā veidā, kādā tas ir sastopams dabā. Enerģētiskā sistēma sastāv no energoresursa ieguves, pārvades, pārveidošanas (piemēram, spēkstacijas), sadales un pārvēršanas tādā veidā, kāds ir vajadzīga patērētājam, piemēram, apgaismojumam vai apkurei.…

Atlants