Veģetācija. Himalajos klimatiskie apstākļi un reljefs ir ļoti dažādi. Himalaju ziemeļu pusē vispār valda sauss kontinentāls Tibetas klimats. Tāpēc ieleju dibenā ir stepe un skrajas koku augsnes. Turpretim Himalaju dienvidu pusē viscaur verd strauja dabas dzīve, sevišķi Himalaju austrumu daļā: dziļās aizās „krāc” kalnu strauti un burbuļo upes, ieleju malas tērpj biezi, dzīvības un trokšņa pilni meži. Mežu tips dažādojas atkarībā no augstuma. Līdzenumā, kas piekļaujas Himalaju dienvidu pamatnei, ir ap 50 km plata Taraja džungļu josla, kur purvus un zemi klāj krūmāji ar lieliem, plēsīgiem zīdītāju iemītniekiem. Himalaju pamatni līdz 900 metriem augstumā tērpj krāšņs un neizejams tropu pirmmežs ar palmām, bambiem, katehū, akācijām, rotangas liānām u.c. Augstāk seko formām bagāts subtropu lapu mežs, kas sniedzas 2400 metru augstumā. Himalaju austrumu daļā šajā joslā dominē: magnolijas, laurācejas, kokveidīgas papardes, rododendri, dažviet arī atsevišķas palmas. Turpretim Himalaju rietumu daļā veģetācijei jau Rietumāzijas nokrāsa. Augstāk izplatīts mērenā klimata mežu tips. Starp lapu un skujukoku formām sastopamas arī Viduseiropai radniecīgas formas. Atsevišķi skuju koki aug pat līdz 4000m augstu. Vēl augstāk alpīnie zālāji, kas sasniedz sniega robežu.…
