Ja viens līdzējs dod otram kādu apsolījumu par labu trešai personai, tad nevien tas, kam šis apsolījums dots, bet arī trešā persona, kam par labu tas dots, iegūst tiesību prasīt no apsolītāja tāda līguma izpildījumu.
Tātad tai personai, kurai par labu šis līgums ir noslēgts ir tādas pašas tiesības, kā tai, kas šo līgumu slēgusi, bet tai nav pienākums to pieņemt un tad tai personai , kas līgumu slēgusi būs jāsedz varbūtējās sekas.
Tāpat uzturu var nolīgt arī par labu vairākām personām, un to sadala viņu starpā līdzīgi. Ja gadījumā kāda no viņām mirst, tad šī daļa paliek uztura devējam, vai arī tā tiek sadalīta starp pārdzīvojušām.
Gadījumā, ja Uztura ņēmējs nodod Uztura devējam nekustamu īpašumu, tad Zemes grāmatā ierakstāma ķīla, kas ir Uztura saņēmēja labā, uztura vērtībā, šī ķīla beidzas ar Uztura ņēmēja nāvi vai beidzoties līguma termiņam.
Ja Uztura ņēmējs nevar samaksāt parādus, kas viņam bijuši slēdzot līgumu, tad viņa kreditori var prasīt tos no tām mantiskām vērtībām, kas nodotas Uztura devējam, bet ja kādas prasības radušās pēc līguma noslēgšanas, tās var vērst uz uzturu, ja citas mantas nepietiek.
Uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskajiem procentiem, kas pēc Civillikuma 1765.p. ir jānosaka darījumā.
…
Ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību (visbiežāk - tieši nekustamo īpašumu), par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma noilgumu nav norunāts citādi. Uztura līguma atcelšana. Uztura līgumu neatceļ šādos gadījumos: Civillikuma 1405. un 1440. pants nosaka vispārīgus gadījumus, kādos darījumu var atzīt par spēkā neesošu:
