Viens no pagājušā gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas valsts dzīvē bija ASV prezidenta Dž.V.Buša vizīte Rīgā. Izvēloties rakstīt par šo tēmu, vēlējos noskaidrot, kāds ASV prezidenta tēls tika piedāvāts Latvijas Radio-1 klausītājiem- kādas ziņas bija pārsvarā- pozitīvās vai negatīvās.
Problēma, manuprāt, bija tā, ka sagaidot viesi, daudz tika runāts par to, cik liels pagodinājums tas ir Latvijai, kā arī cik pašai ASV nepieciešama ir šī vizīte Latvijā. Taču ievērojami mazāk un neuzsvērtāk izskanēja pretēji viedokļi, kas atklātu ASV politikas „melnās puses”- piemēram, Irākas jautājumu. Jautājums- vai mediji apzināti veidoja ASV un to prezidenta pozitīvo tēlu?
Tēmas precizēšanai izvēlējos viena medija, Latvijas Radio-1, 6. un 7. maija ziņu un informatīvos raidījumus, un veicu kontentanalīzi- šis pētījuma materiāls veidos mana darba praktisko daļu, savukārt teorētiskajai bāzei izvēlējos Dr. Klausa Mertena pozīciju tēla veidošanā.
Rakstu darbs sastāv no ievada; problēmas, teorijas un pētījumu rezultātu izklāsta un pielikuma.Rakstu darba izklāsts
Sākšu ar tēla jeb imidža definēšanu, esmu izvēlējusies Reinholda Berglera piedāvāto definīciju: Tēls ir vienkāršots un vērtējošs priekšstatu tēls, kvazispriedums, kas neatpazīst spēkā esamības robežas un empīriski nav pietiekami nodrošināts. Visi cilvēka uztverei, pārdzīvojumam un domāšanai pieejamie priekšmeti vienmēr tiek vienkāršoti- pārstrādāti tēlos: ainavas, zemes, tehnoloģijas, pilsētu atrašanās vietas, [...]. Tēli (aizspriedumi) ir universāls fenomens. Tie neattēlo realitāti ar fotogrāfisku detalizētību, bet gan veido savus secinājumus piesaistē galvenajiem kairinātājiem, atsevišķiem veikumiem, atsevišķiem panākumiem, bet arī atsevišķām neveiksmēm. Tēli, kā to īpaši skaidri parāda iespaida psiholoģija, rodas īsā laikā pamatojoties uz informācijas minimumu. Tādējādi nepieciešamie psiholoģiskie mehānismi funkcionē lielā ātrumā, visumā automātiski, un bez traucējumiem no domāšanas puses. Skepse un šaubas tiek izslēgti, „ja” un „bet” netiek pieļauti, vienīgi nepārprotami (viennozīmīgi) spriedumi, kas subjektīvi šķiet pieņemami1.…
