1.Jēdzieni, to sagrozīšana, sapludināšana. Piemēram, jēdziens ģimene – tā saturā izmisīgi cenšas ietilpināt jebkāda veida kopdzīvi. Tāpat vārda „Eiropa” lietošana „Eiropas Savienība” vietā. „Miera uzturēšanas spēki” vārda „karaspēks” vietā, „mazturīgie” vārda „nabadzīgie” vietā.
2.Birku piekāršana. Ļoti iecienīta ir apzīmējumu un palamu došana, piemēram, „teroristi” ir jebkuri pret Rietumu struktūrām karojošie, savulaik Latvijā nacionālos partizānus dēvēja par „bandītiem”. Tāpat aizvien vairāk nevietā tiek lietoti jēdzieni „radikāls”, „ekstrēms”, „neiecietība”. Šādas iesaukas ievērojami atvieglina politisko oponentu informatīvu sagraušanu, nomelnošanu, pietiek veiksmīgi sasaistīt kādu tēlu ar šo apzīmējumu, lai tēls kļūtu nepieņemams. Līdzīgi ir ar pozitīvām birkām ‘’demokrāts’’, ‘’atbrīvotājs”.
3.Loģikas ķēdes. Metodes būtība ir loģisku spriedumu imitēšana, piemēram, Vācijā videjā alga ir 1000 Ls. Vācija ir ES. Latvijai jāiestājas ES, lai arī vidējā alga būtu 1000 Ls. Šīs ķēdes ir grūti atpazīstamas, ja tajās neiedziļinās, tādēļ šādi apgalvojumiparasti tiek izteikti kopā ar citiem, lai tie cits citu „piesegtu”, neļaujot veikt analīzi.
4.Emocionāli vērtejumi, apzīmējumi. Daļēji šī metode līdzīga ir „Birku piekāršanai”, bet ir arī atšķirības. Galvenais tātad ir ziņojumā ietvert nepārprotamu pozitīvu vai negatīvu vērtējumu saturošus vārdus.…
