-
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā: tiesiskās sekas
1. Kas mainījās Latvijas tiesiskajā vidē pēc pievienošanās ES?
Būtiski paplašinās iespēja tiesām ar savu spriedumu starpniecību finansiāli ietekmēt izpildvaru. Tas izriet no jau apspriestās Van Gend en Loos lietas, no tiešās iedarbības principa, kas ļauj indivīdam balstīt savas prasības uz EK tiesībām. Turklāt indivīds tiesā var vērsties pret valsti, prasot zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies, valstij pārkāpjot Eiropas tiesības.
Pat zemākās instances tiesām tiek dotas it kā konstitucionālo tiesu pilnvaras.
Tiesu uzmanības lokā nonāk patiesi interesanti juridiski jautājumi un to risināšanā ir iespējams tieši kontaktēties ar Eiropas tiesu, lūdzot to formulēt prejudiciālo lēmumu. Šāda iespēja ir īpaši vērtīga zemāka līmeņa tiesām.
1992.g. pēc Māstrihtas līguma noslēgšanas tika izveidots Eiropas Savienības pilsonības institūts. Turpmāk personu pārvietošanās brīvība tika attiecināta uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī uz šo pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nebija ES pilsoņi.
Pēc pievienošanās ES, Latvija arī pievienojās kopējām tirgum, bija iekļauta tirdzniecības zonā.
…
Pēc Latvijas pievienošanās ES būtiski paplašinās iespēja tiesām ar savu spriedumu starpniecību finansiāli ietekmēt izpildvaru. Tas izriet no jau apspriestās Van Gend en Loos lietas, no tiešās iedarbības principa, kas ļauj indivīdam balstīt savas prasības uz EK tiesībām. Turklāt indivīds tiesā var vērsties pret valsti, prasot zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies, valstij pārkāpjot Eiropas tiesības. Pēc pievienošanās ES bija arī iegūta pašnodarbināto personu un juridisko personu pārvietošanās brīvība. Pašnodarbināto personu kustības brīvība attiecas uz ES pilsoņiem un līdztekus tiesībām iebraukt citā dalībvalstī un tur pastāvīgi uzturēties, lai īstenotu ekonomiskās aktivitātes. Notika Satversmes grozījumi, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos un funkcionēšanu ES, tika pieņemti 2003. gada 8. maijā. 68. pants tika papildināts ar tekstu: ''Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlēmjamas tautas nobalsošanā...''
