-
Atmiņa un saskarsme
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Atmiņa | 3 |
1.1. | Atmiņas struktūra | 3 |
1.2. | Aizmiršana | 4 |
1.3. | Aizmiršanas faktori un tās likumsakarības | 6 |
2. | Saskarsme | 8 |
2.1. | Saskarsmes izpausmes, funkcijas un līmeņi | 9 |
2.2. | Efektīva komunikācija | 10 |
2.3. | Sūtītāja un saņēmēja iemaņas, kā arī atgriezeniskā saite | 12 |
Izmantōtā bibliogrāfija | 15 | |
Pielikumi | 16 |
2.3. Sūtītāja un saņēmēja iemaņas, kā arī atgriezeniskā saite
Jebkurš personisks dialogs var pārvērsties par patīkamu un dziļu sarunu starp partneriem, ja sūtītājam un saņēmējam ir izkoptas savai lomai atbilstošas saskarsmes iemaņas. Efektīvu saskarsmi nodrošina ne tikai sūtītāja un saņēmēja saskarsmes iemaņas, bet arī adekvāta un pārdomāta atgriezeniskā saite starp sarunu partneriem (Psiholoģija vidusskolai, 1999, 172. lpp.).
Pats pirmais saskarsmes nosacījums ir vēlēšanās kontaktēties. Sava Es izteikšana dažādos aspektos kļūst īpaši aktuāla personiskās draugu vai paziņu sarunās. Otrais saskarsmes nosacījums – jūtu, domu un vēlmju izteikšana. Jaunība ir laiks cilvēka dzīvē, kad ar draugiem bieži rit emocionāli nozīmīgas sarunas. To laikā ir vēlams izteikt savas jūtas pēc iespējas precīzāk, lai nerastos kādi pārpratumi savstarpējās attiecībās. Saskrasmē mēs bieži lietojam tādus izteicienus, kas jūtas nepauž, bet tieši un spēcīgi iespaido klausītāja jūtas. Saskarsmi padara elastīgu partneru spēja uz katru problēmu raudzīties no vairākiem viedokļiem. Domu daudzveidība dod iespēju otram ātrāk atrast sev piemērotu risinājuma variantu. Psiholoģijā diezgan plaši ir pētīts jautājums, kā mainīt otra cilvēka attieksmi pret kaut ko sev vēlamā veidā. To var panākt, ievērojot efektīvas komunikācijas nosacījumus (Psiholoģija vidusskolai, 1999, 172., 173. lpp.).
Komunikācija ir efektīvāka, ja jūtu, domu un vēlmju izpaudumi gan verbālā, gan neverbālā veidā ir nepretrunīgi, t. i., viens otru papildina. Jūtu, domu, darbības, izjūtu un vajadzību izteikšana tikai tad nodrošina efektīvu saskarsmi, ja mēs esam atbildīgi par teiktajiem vārdiem un tātad par savām domām, jūtām, darbību utt. (Psiholoģija vidusskolai, 1999, 173. lpp.).
Labs klausītājs ir nevis tas, kas tikai dzird, bet arī saklausa. Prasme klausīties pieder pie cilvēka svarīgākajām saskarsmes iemaņām. Vēlēšanās saklausīt otru ir pirmais svarīgākais nosacījums labām saņēmēja iemaņām.
…
Atmiņa cilvēka dzīvē ir ļoti svarīga, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tās izmantot pēc vajadzības. Saskarsme (communication) ir cilvēku savstarpējās attiecības. Sengrieķu filozofs Aristotelis (384 – 322 p. m. ē.) cilvēku definēja kā sabiedrisku dzīvnieku, kurš dzīvo sabiedrībā un kuru raksturo kontaktu daudzums un to daudzveidība, piemēram, saruna, lietišķas pusdienas, koncerta apmeklējums, ģimenes rīts sestdienā.
