-
Starpkultūru saskarsme Portugalē
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| 1. | Vispārīga informācija par Portugāli | |
| 1.1. | Vēsturiskais konteksts | |
| 1.2. | Pamata informācija par valsti | |
| 1.3. | Valsts svētki | |
| 1.4. | Ēšanas un dzeršanas etiķete | |
| 1.5. | Komunikācijas veidi | |
| 1.5.1. | Žesti | |
| 1.5.2. | Acu kontakts | |
| 2. | Portugāles biznesa sektors | |
| 2.1. | Biznesa sektors, biznesa organizācija un plānošana | |
| 2.1. | Saziņa | |
| 3. | Portugāle ekspertu skatījumā | |
| 3.1. | Portugāle Ričarda Luisa skatījumā | |
| 3.2. | Portugāle Gērta Hofstedes skatījumā | |
| 3.3. | Spānija Edvarda Hola skatījumā | |
| Literatūras sarakts |
3.3.Spānija Edvarda Hola skatījumā
Edvards Hall ir izdalījis valstis – augsta konteksta un zema konteksta. Pēc piederības kontekstam var izprast šīs valsts iedzīvotāju kultūru, nozīmes gan komunikācijā, gan veidojot biznesa attiecības.
Edvards Hols visas kultūras ir klasificējis divās grupās:
• zema/augsta konteksta kultūras
• monohronisti/polihronisti.
Portugāle ir polihroniska kultūra, kur laikam pievērš ļoti lielu nozīmi. Nekur nav jāsteidzas. Piemēram, vakariņas sākas pusstundu vēlāk, nekā tās bija plānots. Polihroniskas kultūras pārstāvji var darīt reize daudzas lietas. Kā arī bieži maina savus plānus .Biznesā lēmumus pieņem bez steigas un darījumus visus apspriež.
Portugāle ir augsta konteksta kultūra, jo uzņēmumos lēmumu pieņemšana parasti tiek veikta „zem četrām acīm”. Kā arī ģimenes locekļi visi saprotas no pusvārda. Kā piemērs augsta konteksta kultūrai varētu kalpot ģimenes modelis.
…
Referāta mērķis ir aprakstīt un saprast Portugāles valsts tradīcijas. Kā arī aprakstīt to kultūru pēc Ričarda Luisa, Gerta Hofstedes un Edvarda Hola skatījumiem. Darba izpētei bija izmantota informācija no interneta, mācību grāmatas, dažādu ar manas izvēlētās valsts saistītu cilvēku pieredzi un informāciju, kā arī cita veida informāciju, kas darba gaitā bija nepieciešama.
