| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Izveidošanās vēsture | 4 |
| 2. | Reliģiskā pieredze | 6 |
| 3. | Mācība | 7 |
| 4. | Kults, ētika un izplatīšanās | 9 |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Jehovas liecinieku vēsture sākās 1874. gadā, kad to dibināja Čārlzs Teizs Rasels, nosaukdams to par „Bībeles pētniekiem”, jo jau bērnībā bija lasījis par „Dieva plānu attiecībā uz cilvēkiem”. Kalvinisma pamatlicējs Ž. Kalvins uzskatīja, ka Dievs izvēlas tautu un slēdz ar to savienību. No visas cilvēces tiks izvēlēts saucējs, kas izglītos tautu. Rasels to veikli izmantoja, uzskatot, ka tikai viņš var būt par šīs tautas vadoni. Dibinot savu sektu, Raselam acīmredzot bija padomā arī darījumi, jo mūsdienās „Sardzes torņa” biedrība ir uz peļņu orientēta akciju sabiedrība ar simtiem akcionāru, kuri regulāri saņem dividendes. Akcionāriem ir jābūt Jehovas lieciniekiem. Līdz ar to „Sardzes torņa” biedrība joprojām skaitās okulti ezotēriska apvienība (ezotērisks – vienīgi izredzētajiem domāts), bet vienkāršie Jehovas liecinieki to nezina. Atklātībā tā skaitās reliģiska organizācija, kas mudina savu vairākus miljonus lielo piekritēju saimi centīgi pārdot sektas žurnālus un grāmatas, tāpēc akcionāri ar katru gadu kļūst arvien bagātāki. (1., 136.137. lpp).…
Mūsdienās paralēli tradicionālajām konfesijām ir arī citas reliģijas un sektas, kas balstītas uz kādu reliģisko piederību. Katrai no sektām ir sava izveidošanās vēsture, ticība, principi, tradīcijas, aizliegumi, pārstāvji. Dzīvojot 21. gadsimtā, kurā viss strauji attīstās, nevar nepamanīt strauji pieaugošo sektu un viņu pārstāvju un biedru skaitu. Vervēšanas metodes ir visdažādākās. Vieni var pastkastītē iemest šķietami nevainīgus bukletus, bet citi var pienākt klāt uz ielas vai klauvēt pie dzīvokļa durvīm. Tas viss sākas ar laipniem vārdiem, draudzīgu izturēšanos, līdz cilvēks pat nepamana, kur un kā ir nokļuvis.
