Kad cilvēks sāka audzēt graudus maizei un novākt ražu, viņš ievēroja, ka sējas laiks katru gadu iekrīt vienā un tajā pašā laikā, un cilvēks sāka skaitīt, cik daudz laika paiet starp sējas laikiem. Tas bija pirmais cilvēka mēģinājums noteikt dienu skaitu gadā.
Senie ēģiptieši bija pirmie, kas noteica gada garumu ar augstu precizitātes pakāpi. Viņi zināja, ka vislabākais laiks sējai bija pēc gadskārtējiem Nīlas plūdiem. Priesteri ievēroja, ka starp plūdiem paiet 12 pilnmēneši. Pieskaitot 12 “mēnešus”, varēja noteikt jaunu plūdu sākumu.
Taču tas nebija pietiekoši precīzi. Priesteri ievēroja arī to, ka katru gadu apmēram vienā laikā ar plūdu sākumu pirms saullēkta debesīs parādās spoža zvaigzne – Sīriuss. Sīriusa parādīšanās bija arī gada sākums. Priesteri pārskaitīja dienas starp šiem notikumiem – tās izrādījās 365. …
