1.Politiskās ekonomijas priekšmets un pētīšanas metodes.
Ekonomikas teorija ir zinātne par izvēli. Tā pēta, kā cilvēks izvēlas ierobežoto ražošanas resursu izmantošanas veidu, lai ražotu dažādas preces un sadalītu tās sabiedrības locekļu vidū.
Ekonomikas teorija ir zinātne par cilvēka rīcību materiālo labumu un pakalpojumu ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā, izmantojot ierobežotos resursus.
Formulējumu būtība ir viena, proti, kā cilvēks (sabiedrība) nodrošina ierobežoto resursu izmantošanu, lai maksimāli apmierinātu neierobežotās vajadzības.
EKONOMIKAS TEORIJAS PĒTĪJUMU METODES Zinātniskās abstrakcijas metode – kādas parādības, problēmas analīzē atmet nejaušo, neraksturīgo un sistematizē tikai būtisko.
Parciālās analīzes metode – kādas parādības, problēmas analīzē mainīgi ir tikai pētāmie lielumi, pārējie ietekmējošie lielumi tiek uzskatīti par nemainīgiem (ceteris paribus princips).
Indukcijas metode – virzība uz faktiem, tos analizējot un sistematizējot, uz teoriju, no konkrētā uz vispārējo.
Dedukcijas jeb hipotēzes metode – vispārinājumu var izdarīt, balstoties uz gadījuma novērojumiem, loģiku, intuīciju, un formulēt pieņēmumus, kas vēlāk jāpārbauda praksē. Indukcija un dedukcija ir savstarpēji papildinošās pētījumu metodes.
2.Galvenās politiskās ekonomijas kategorijas (prece, nauda, kapitāls).
Ir ekonomiskas parādības vai priekšmeta abstrakts jēdziens - nauda, cena, peļņa, ražošana u.c.
3.Ekonomiskie likumi, to objektīvais raksturs.
4.Ražošanas attiecības. Īpašuma attiecību loma un nozīme ražošanas attiecību kompleksā.
Marksa politiskās ekonomijas termins, kas nozīmē ekonomiskās attiecības starp cilvēkiem, kas veidojas ražošanas, maiņas, sadales un materiālo labumu patēriņu procesā.
Īpašuma attiecības ir attiecības starp cilvēkiem uz saimnieciskās darbības materiālās bāzes, t.i., ražošanas līdzekļu pamata. Katrā ekonomiskajā īpašumu attiecībā ir divas puses – subjekts (īpašnieks) un objekts (īpašums). Īpašumu attiecību sistēmas izskatīšana ļauj atbildēt uz jautājumu, kā interesēs notiek ekonomiskā darbība. Piemēram, ja īpašuma piesavināšanās notiek kāda kolektīva interesēs, tad runa ir par kolektīvo īpašumu.
Ekonomiskās īpašuma attiecības, ļauj noteikt ekonomiskās dzīves organizācijas formas. Piemēram, tirgus ekonomikas pamatā ir privātīpašums. …
1.Politiskās ekonomijas priekšmets un pētīšanas metodes. Ekonomikas teorija ir zinātne par izvēli. Tā pēta, kā cilvēks izvēlas ierobežoto ražošanas resursu izmantošanas veidu, lai ražotu dažādas preces un sadalītu tās sabiedrības locekļu vidū. Ekonomikas teorija ir zinātne par cilvēka rīcību materiālo labumu un pakalpojumu ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā, izmantojot ierobežotos resursus. Formulējumu būtība ir viena, proti, kā cilvēks (sabiedrība) nodrošina ierobežoto resursu izmantošanu, lai maksimāli apmierinātu neierobežotās vajadzības. EKONOMIKAS TEORIJAS PĒTĪJUMU METODES Zinātniskās abstrakcijas metode – kādas parādības, problēmas analīzē atmet nejaušo, neraksturīgo un sistematizē tikai būtisko. Parciālās analīzes metode – kādas parādības, problēmas analīzē mainīgi ir tikai pētāmie lielumi, pārējie ietekmējošie lielumi tiek uzskatīti par nemainīgiem (ceteris paribus princips). Indukcijas metode – virzība uz faktiem, tos analizējot un sistematizējot, uz teoriju, no konkrētā uz vispārējo. Dedukcijas jeb hipotēzes metode – vispārinājumu var izdarīt, balstoties uz gadījuma novērojumiem, loģiku, intuīciju, un formulēt pieņēmumus, kas vēlāk jāpārbauda praksē. Indukcija un dedukcija ir savstarpēji papildinošās pētījumu metodes.
