-
Saldūdens zivju ēdieni
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Zivju (saldūdens) ēdienu uzturvērtība | ||
| Zivju (saldūdens) ēdienu produktu prečziniskais raksturojums | ||
| Zivju (saldūdens) ēdienu grupas iedalījums pēc apstrādes veidiem un gatavošanas | ||
| Zivju (saldūdens) ēdienu pirmapstrāde | ||
| Zivju (saldūdens) ēdienu siltapstrāde/gatavošana | ||
| Zivju (saldūdens) ēdienu pasniegšanas raksturojums | ||
| Secinājumi |
1. Fizikālās īpašības.
Zivis (saldūdens) atkarībā no lieluma iedala lielās, vidēji lielās un sīkās zivīs, lai pareizi novērtētu neēdamās masas daudzumus. Galvenā zivs ēdamā daļa – muskuļaudi jeb gaļa ir 40-60% no visas zivs masas, ikri un pieņi – atkarībā no zivs nārsta laika vidēji 2,4-12% (dažkārt pat 20-30%), spuras 1,8-5%, zvīņas 2-5% no ķermeņa masa.
2. Uzglabāšanas pamatprincipi.
Zivis (saldūdens) uzglabājot, jārēķinās ar masas zudumiem, kas var rasties mikroorganismu un kaitēkļu ietekmē, bioķīmiskās, fizikālās un ķīmiskās norisēs. Paaugstinātā temperatūrā izkūst tauki, pazeminātā temperatūrā sasalst ūdens, līdz ar to palielinās zivs (saldūdens) masa.
Fizikālās norisēs iespējama krāsas mainīšanās, raksturīgā aromāta zudums. Neuzmanīga zivju pārkraušana izraisa mehāniskus bojājumus. Statiskās slodzes gadījumā nokrāvuma apakšējā slānī var rasties deformācija. Ķīmiskā bombāža var veidoties metāla konservu kārbās, kurās iekonservēti skābi saturoši produkti. Ķīmisko reakciju veidošanos var kavēt, novēršot saules gaismas piekļūšanu zivīm. To veic, aizsedzot logus, izmantojot krāsainu stiklu vai polimēra plēvi.…
Šis pastāvīgais darbs veidots par saldūdens zivju ēdienu grupu. Saldūdens zivis pielāgojušās dzīvei stāvošos ūdeņos (ezeros, dīķos), bet daļa - tekošā ūdenī (upēs). Saldūdens zivis, tāpat kā jūras zivis, uzturas gan brīvā ūdenī, gan pie gultnes. Latvijā saldūdens zivju dzimtu skaits sasniedz 50. Pazīstamākās saldūdens zivju dzimtas ir karpu, asaru, sīgu, līdaku dzimtas. Karpu dzimtas zivis ir ļoti daudzveidīgas. Dzimtā ietilpst karpas, plauži, līņi, karūsas, raudas, ūsaiņi, platpieres, salates, barbes u.c. Asaru dzimtas zivis ir asari, zandarti, ķīši. Svarīgākā zivju (saldūdens) rūpnieciskā nozīme ir samu, līdaku dzimtas zivīm, jo tās visbiežāk tiek izmantotas ēdienu gatavošanā ar dažādiem apstrādes veidiem. Mana patstāvīgā darba mērķis ir izpētīt zivju (saldūdens) uzturvērtību, prečzinisko raksturojumu, raksturot zivju ēdienu gatavošanas paņēmienus un siltapstrādes veidus. Darba uzdevumos ir izveidot 2 zivju (saldūdens) ēdienu tehnoloģiskās kartes, kas palīdzēs izprast šī darba praktisko nozīmīgumu.
