-
Arhaja ēra, proterozoja ēra, paleozoja ēra
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Zemes evolūcijas posmi | ||
| Arhaja ēra | ||
| Arhaja vides apstākļi | ||
| Proterozoja ēra | ||
| Proterozoja vides apstākļi | ||
| Paleozoja ēra | ||
| Kembrija periods | ||
| Silūra periods | ||
| Devona periods | ||
| Akmeņogļu periods | ||
| Perma periods |
Saturs
Zemes evolūcijas posmi
Arhaja ēra
- Arhaja vides apstākļi
Proterozoja ēra
- Proterozoja vides apstākļi
Paleozoja ēra
- Kembrija periods
- Silūra periods
- Devona periods
- Akmeņogļu periods
- Perma periods
Secinājumi
Zemes evolūcijas posmi
Arhaja ēra
Vissenākā ģeohronoloģiskā ēra (pirms 2,6 - 3,5 (4,5) mlrd.g.
Cilme no grieķu “archaios” 'sens, senlaiku’.
Arhaja ieži virszemē izplatīti vairogos: Kanādas, Baltijas, Aldanas, Āfrikas, Indijas, Brazīlijas, Gaijanas, Pilbaras, Jilgarnas u.c.
Ēras ieži sastāv no metamorfiem iežiem (gneisi, kristāliskie slānekļi, marmori, dzelzs kvarcīti - džespilīti, amfibolīti, migmatīti u.c.).
Derīgie izrakteņi:
Galvenokārt metāli: zelts, varš, dzelzs, hroms, niķelis, kā arī dimanti
Derīgie izrakteņi arhaja iežos sastopami galvenokārt zaļakmens joslās
Paši senākie minerāli:
4,3 mlrd gadu veci cirkoni no R-Austrālijas
Meteorīti: 4,6 mlrd gadu veci
…
Vissenākā ģeohronoloģiskā ēra (pirms 2,6 - 3,5 (4,5) mlrd.g. Cilme no grieķu “archaios” 'sens, senlaiku’. Arhaja ieži virszemē izplatīti vairogos: Kanādas, Baltijas, Aldanas, Āfrikas, Indijas, Brazīlijas, Gaijanas, Pilbaras, Jilgarnas u.c. Ēras ieži sastāv no metamorfiem iežiem (gneisi, kristāliskie slānekļi, marmori, dzelzs kvarcīti - džespilīti, amfibolīti, migmatīti u.c.).
