Neskatoties uz to, ka muitas būtība nav mainījusies, manuprāt, muitas tiesības ir attīstībai pakļauta tiesību nozare. Ir joprojām palikuši ierobežojumi preču pārvešanā pāri muitas robežai, muitas maksājumi, par noteiktās kārtības pārkāpšanu – sodi, taču mūsdienās, kad nemitīgi notiek attīstība visās sfērās arī ar tehnoloģiju palīdzību, muitai ir jāattīstās līdzi. Muitas iestādes tiek apgādātas ar modernu tehniku un kontroles ierīcēm (Latvijā jau kopš 1997. gada ir ieviesta Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma). Atskatoties pagātnē, muitas likumdošana tika grozīta un pilnveidota vairākus desmitus reižu. Tiek samazināts dokumentu un papīru skaits, saīsinās deklarēšanas laiks, kā arī notiek pāreja uz elektronisko dokumentu izmantošanu. Muitas formalitāšu kārtošanā arvien vairāk piemēro tādus atvieglojumus, kā nepilnā deklarēšana, vienkāršotā deklarēšana, vietējā muitošana, t. sk. atzītā nosūtītāja/saņēmēja statusa piemērošana. Pilnvērtīga muitas darba nodrošināšanā Eiropas Savienībā arvien vairāk pieaug atbilstošu informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme. Piemēram, tiek izmantota Datorizēta tranzīta kontroles sistēma “NCTS”, Muitas deklarāciju automatizēto apstrādes sistēma “ASYCUDA”, “TARIC” sistēmas datubāze, Galvojumu elektroniskās kontroles sistēma “GMS”. Tas ļauj muitas iestādēm datorizēti kontrolēt muitas procesus, atvieglo muitnieku ikdienas darbības, samazina pārkāpumu risku un iespēju, ka tiks nodarīti zaudējumi valsts budžetam.…
