Latvijas nemateriālais kapitāls

Latvija bagāta ar savu nemateriālo kapitālu- prātiem, izglītību, pieredzi.

Latvijā ir liels augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvars ES. Uz 1000 cilvēkiem Latvijā ir 47 cilvēki, kas ieguvuši visaugstāko izglītības pakāpi, vēl tādi rādītāji visā ES ir tikai Somijai. Un mūsdienās izglītība ir bagātība.
Jebkuras valsts ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka tās iedzīvotāju skaits, viņu zināšanas, darba motivācija un noskaņa. Mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas un nepārtraukti mainās un uzlabojas tehnika un notiek nepārtraukta informācijas apmaiņa, līdz ar to rodas nepieciešamība pēc darbaspēka, kas visu iepriekš minēto spētu saņemt, analizēt, izmantot ikdienas praksē, pārvērst priekšrocībās, lai palielinātos uzņēmuma konkurences spējas. To spēj veikt izglītoti un kompetenti cilvēki. Tas nozīmē, ka ir augusi cilvēkkapitāla nozīme ekonomikā, ko pierāda Pasaules bankas pētījumi, kuros konstatēts, ka fiziskais kapitāls sastāda 16% no valsts bagātības, dabas resursi 20%, bet cilvēkkapitāls 64% no valsts bagātības. Cilvēkkapitāls ir zināšanas, prasmes, kompetence un citi indivīdā ietvertie atribūti, kas ir būtiski ekonomiskajās aktivitātēs. Cilvēkkapitāls galvenokārt veidojas izglītības un apmācības procesā, un tas palielina indivīda ekonomisko produktivitāti, t.i. dod viņam plašākas iespējas ražot vairāk un vērtīgākas preces un pakalpojumus, līdz ar to gūstot lielākus ienākumus. Šeit no teorijas var vilkt paralēles ar pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju. Latvija ar krasi ierobežotiem dabas un fiziskajiem resursiem strauji attīsta savu ekonomiku, iedzīvotāju ienākumi vidēji palielinājušies par 17%, IKP palielinājies par 8%, ražošanas apjoms par 7%, un tas viss notiek nepalielinoties kapitālam. Tas iespējams, jo ja notiek izgudrojumu, jaunu materiālu un tehnoloģiju ieviešana ražošanā, tad ražošanas tempu pieaugums nenotiks uz kapitāla lieluma pieauguma rēķina. Rezultātā radīsies jaunas iespējas, palielināsies reālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāji maksās lielākus nodokļus, bet tajā pat laikā to materiālais stāvoklis uzlabosies, savukārt valsts varēs asignēt lielākus līdzekļus izglītībai un sociālajiem pasākumiem.

…