No 27. g. p.m.ē. Roma kļuva par impēriju, kurā valdīja viens valdnieks, ticot, ka viņš saglabās mieru un kārtību. Par pimo valdnieku kļuva Oktaviāns, kuram arī piešķīra Imperatora titulu, kurš kontrolēja visu valstī notiekošo - vadīja Senāta sēdes, vadīja reliģskos rituālus, kontrolēja nodokļu iekasēšanu. Taču, ja valda viens cilvēks, tad viss bija atkarīgs no viņa personības, un, lai arī daudzi Imperatori bija godīgi un vēlējās Romas uzplaukumu, tomēr bija tādi, kuri bija nežēlīgi un domāja tikai par savu labumu. Impērijas periodā Roma sasniedza savu lielākos apmērus teritorijas ziņā un varēja sevi saukt par varenāko valsti.
…
