-
Ģimenes modeļi Latvijā un Zviedrijā
Abu valstu respondentu domas, atbildot uz pirmo apgalvojumu, krasi atšķiras. Šim apgalvojumam, ka mātei jāpaliek mājās, bet tēvam jāstrādā pilns darba laiks, piekrita vien 10,8% aptaujāto zviedru, kas ir piecas reizes mazāk nekā aptaujāto latviešu respondentu skaits (59,1%). Kā jau iepriekš autore, balstoties uz Labklājības ministrijas sniegto informāciju, minēja, ka Zviedrijas ģimenes politika ir vērsta uz divu pelnītāju ģimenes modeli, tad lielu izbrīnu neizraisa arī apkopotie dati par ģimenes un darba dzīves organizēšanu ar pirmsskolas vecuma bērnu ģimenē, ja abi vecāki strādā nepilnu darba laiku. Tieši šim apgalvojumam ir piekritusi 39,2% aptaujāto Zviedrijas respondentu un tikai neliela daļa (2,6%) no aptaujātajiem latviešu.
2. attēlā paustajam apgalvojumam, ka ‘’mātei jāpaliek mājās, bet tēvam jāstrādā pilns darba laiks’’ Latvijas respondenti snieguši vislielāko atbalstu, bet niecīga daļa piekrīt tam, ka ‘’tēvam būtu jāpaliek mājās un mātei jāstrādā pilns darba laiks’’. Autore uzskata, ka Latvijas sabiedrībā vēl joprojām varētu būt iesakņojies akmens laikmeta (pirms 2,6milj. gadu) ieviestais uzskats par to, ka sieviete ir pavarda un bērnu uzturētāja, bet vīrietis ģimenes sagādnieks (uzdevumi.lv, b.g.).
Respondentu viedoklis atšķiras arī vēl kādā Socioloģisko pētījumu institūta uzdotajā jautājumā - ‘’ cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat tam, ka vīrietim ir jāpelna nauda, bet sievietei jārūpējas par māju un ģimeni?’’ (sk. 3.att.).
…
Autore ir izvēlējusies šādu tematu, jo uzskata, ka Latvijā ir izplatīta stereotipiska domāšana par to, kuram no vecākiem un kā būtu jāuzņemas galvenās rūpes par bērniem un ģimenes dzīves organizēšanu. Darbā tika izmantota informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas un Daugavpils Universitātes mājaslapām, Latvijas Republikas tiesību aktiem, kā arī analizēti Socioloģisko pētījumu institūta veiktās aptaujas ‘’ģimene un mainošās dzimumu lomas’’ iegūtie dati. Tie tika apstrādāti ar prognozējošās analītikas un statistiskās analīzes programmatūras pakotni SPSS (Statistical Package for the Social Sciences). Autore izvirza tēzi, ka Zviedrijas ģimenes modelis veicina ciešāku bērna kontaktu ar abiem vecākiem, turpretī Latvijā izteikti ciešāks kontakts bērnam veidojas ar māti. Socioloģisko pētījuma institūta veiktajā aptaujā tika noskaidrotas Latvijas un Zviedrijas respondentu domas par to, kurš ģimenē parasti izlemj kā audzināt bērnus
