Dr. Norberts Horns “Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā”
1. Likumdošana un tiesību politika.
Mūsdienu sabiedrībā ir ļoti nepieciešama regulēšana. Tai laikā nemitīgi sūdzas par likumu daudzumu un to nepārskatāmību, apgalvojot, ka tas izraisa tiesību sistēmas nepatstāvību. Regulējumu nepieciešamību pauž politiskie spēki, īpaši partijas un interešu apvienības.
Likumdevējs ir demokrātiskā ceļā ievēlēts parlaments. Likumdošanas procesā atsevišķas iezīmes ir valsts un konstitucionālo tiesību priekšmets. Likuma jēdziens ietver prasību, ka likumam jābūt pieejamam visiem, kā intereses tas skar, ir jābūt iespējai ar to iepazīties, lai tas kļūtu saistošs. Tiesiskā valstī nav pieļaujami slepeni likumi. Publicējot likumu, nodrošina vispārējo prasību, lai likums sabiedrībā darbotos, jo tādā gadījumā pilsoņi tam ir sagatavoti un likums var iegūt vispārēju atzīšanu.
Katram likumam ir noteikti tiesībpolitiskie mērķi. Tas vēlas atstāt noteiktu ietekmi uz sabiedrību un veidot pilsoņu kopdzīvi sabiedrībā. Likuma mērķis nosaka arī likuma izpratni. Katram likuma priekšlikumam ir savs pamatojums, kas raksturo tā tiesībpolitiskos nolūkus un mērķus.
…
