„Šodien nomira mamma. Vai varbūt vakar – nezinu,” ar šiem vārdiem sākas Kamī romāns. Pašā darba sākumā jau parādās Merso vienaldzīgā attieksme pret mirušo māti. Manuprāt, māte ir vistuvākais cilvēks jebkuram, tāpēc uzskatu Merso rīcību par nosodošu. Nesaprotu, kāpēc viņš no mātes bija atsvešinājies. Vai tiešām viņam bija tik maz līdzekļu, laika un pacietības, lai pats aprūpētu māti? Merso uzskatīja, ka nespējnieku patversmē viņai būs labāka un jaukāka dzīve, tāpēc ievietoja viņu tajā. Domāju, ka viņam vajadzēja apciemot savu māti, kura bija devusi viņam dzīvību, biežāk, bet Merso to bija pārstājis darīt pēdējā gada laikā, jo uzskatīja, ka laiks, kas jāpavada ceļā , ir ļoti ilgs, jo patversme atradās astoņdesmit kilometru attālumā no Alžīras, kur dzīvoja vienaldzīgais Merso.…
