Pārdomas
Šī luga radīja pārdomas par savu attieksmi pret sevi, citiem un pasauli. Darbā nebija dramatisku notikumu, kas izraisītu emociju uzplaiksnījumu, bet tas izraisīja iekšēju nemieru un ilgstošas pārdomas par emocionālajām vērtībām manā dzīvē.
Pērs Gints sevi uzskatīja par ideālu cilvēku, kurš sniedzas pēc visa, ko viņa sirds kāro, bet viņu mīlošie uzskatīja, ka tas ir nepareizi un egoistiski, jo tā viņš dzīvē neko nesasniegs, bet, manuprāt, būt mazliet egoistiskam ne vienmēr ir slikti, jo mērķu sasniegšana prasa upurus. Domāju, ka Pēra problēma dzīves mērķu nesasniegšanā nebija viņa pārlieku lielā sapņainība un nepadevība vai arī viņa melīgā mēle, bet tas, ka viņš jau savas dzīves ceļojuma sākumā nenostādīja vienu mērķi, bet klaiņoja, meklēdams kaut nelielu sapni, ko piepildīt.
…
