-
Sociālā darbinieka ētikas kodekss
Šis citāts parāda to, ka sociālajam darbiniekam jāspēj būt ne tikai zinošam un pieredzējušam, bet arī pēc rakstura cilvēcīgam un sensitīvam, jo tikai šāda veida profesionālis spēj nodibināt uzticības pilnas attiecības, kas īstenībā jau ir kas vairāk par sadzīves problēmu risināšanu, tā ir iedziļināšanās katra cilvēka situācijā, izprašana, cilvēka unikalitātes akceptēšana. Skaidri un nepārprotami cilvēcisko attiecību svarīgumu ataino Vilforda un Heteringtona pētījums, kuru apraksta Maiters, Palmers un Mandžijs, kurā Lielbritānijas un Vācijas bērnu vecāki, par gaidām no sociālā darbinieka, kas strādā bērnu aizsardzības jomā, atzīst: „viss, ko es vēlos ir, lai pret mani attiecas kā pret cilvēku, nevis skaitli”.
Amerikāņu nacionālās asociācijas sociālo darbinieku ētikas kodekss (NASW) paredz, ka ikviens sociālais darbinieks dod priekšroku viņa klienta interesēm un klienta pašnoteikšanās, kas savukārt ir jāatceras arī strādājot ar cilvēkiem ar psihiskam saslimšanām dzīvesvietā. Personām ar psihiskam saslimšanām bieži vien ir uzspiests citu viedoklis, klienti bieži ir nospiesti un nespēj atbildēt par savam izvēlēm. Sociālajam darbiniekam ir jāspēj to novērst, jo sociāls darbs pirmkārt ir balstīts uz klientu pašnoteikšanas akceptēšanu.
…
Kopumā Latvijas sociālo darbinieku ētikas kodekss visnotaļ detalizēti atklāj tās profesionālās īpašības, kas ir primāras, strādājot sociālā darba jomā, tomēr tās tiek raksturotas netieši. Visas augšminētās īpašības var dēvēt par īpašībām, kas nepieciešamas sociālā darba speciālistam – tās var viņam jau būt pirms prakses uzsākšanas, bet var arī tikt veidotas vai pilnveidotas darba gaitā, vadoties pēc Latvijas sociālo darbinieku ētikas kodeksā aprakstītajām un sociālajam darbiniekam nepieciešamajām vērtībām:
