SECINĀJUMI
Darba gaitā tika secināts, ka mediji ar stereotipu palīdzību var noteikt vēlētāja uzvedību un attieksmi pret dzimumiem, kas nozīmē arī izvēles izdarīšanu vēlēšanās. Visbiežāk mediji izvēlas vairāk analizēt sieviešu ārējo izskatu, kas atspoguļojas gan pasaules mērogā, gan arī konkrēti Latvijas gadījumā. Nereti sieviete politiķe tiek sasaistīta ar pienākumiem ģimenē, tādējādi norādot uz stereotipiem par dzimumu lomu sadalījumu. Šādu parādību veicina gan medijos paustie viedokļi, gan arī pašas politiķes labprātīga komentāru sniegšana par savu privāto dzīvi (Danas Reiznieces-Ozolas gadījumā). No šāda aspekta raugoties, politiķa amats šķiet atbilstošāks vīrietim, jo rūpes par ģimeni netraucē profesionālajiem pienākumiem. Tika secināts arī tas, ka medijos kā viedokļu līderi biežāk tiek atspoguļoti vīrieši, tādā veidā pastiprinot iespaidu par vīriešu dzimuma politiķu kvalitāšu pārākumu. Problēmas saistībā ar sieviešu politiķu marginalizāciju Latvijā tika aktīvi risinātas jau 2002. gadā, taču, analizējot pašreizējo situāciju, bija jāsecina, ka, lai gan būtu nepieciešama apjomīgāka un detalizētāka izpēte, virspusēji nekas neliecina par būtiskām izmaiņām mediju diskursā.
…
