-
Vēstures zinātne - kopīgais un atšķirīgais
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Kas ir vēsture un vēstures zinātne? | 4 | |
Vēstures filozofija | 6 | |
Vēstures priekšrocības | 7 | |
Vēstures trūkumi | 8 | |
Vēstures interpretācija | 9 | |
Secinājumi | 10 | |
Izmantotā literatūra un interneta resursi | 11 |
Secinājumi
Abi autori vēsturi un vēstures zinātni raksturo un uztver līdzīgi. Kolingvuds vēsturi sauc par pētniecību un izmeklēšanu. Neskatoties uz to, viņš savā grāmatā ātri pielieto vārdu salikumu “vēstures zinātne”. Salīdzina to ar citām zinātnēm, izmantojot saprotamus un praktiskus paskaidrojumus, kas pamato viņa domas. Kolingvuds to darot nāk pie slēdziena un vēsturi uzskata par zinātni.
Vēsture veidojas tikai cilvēku sabiedrībā, tās attiecību un darbību rezultātā. Pati vēsture dabā nepastāv, jo dabiskas parādības ir neatkarīgas no cilvēku darbībām. To ļoti uzsver abi grāmatu autori.
Vēstures filozofija būtībā ir vēsturnieku domas un viedokļi par kādu vēsturisku notikumu. Kolingvuds vēstures filozofijai pieiet vairāk no filozofa skatupunkta. Viņš atzīmē to, ka vēsturē netiek pētīts kāds tiešs un noteikts objekts, bet gan domas attiecībā pret to. Tauriņš vēstures filozofiju raksturo praktiskāk, minot cilvēces vēstures procesu, priekšmetus, datus, dokumentus u.t.t.
…
Referātā tiek aplūkoti divas grāmatas par vēstures zinātni – Gunāra Tauriņa grāmata “Vēstures filozofija”, Robina Džordža Kolingvuda grāmata “The Idea Of History” un viens zinātniskais raksts “Philosophy of history”, kura autors ir Patriks Lankasters Gardiners. Šajās grāmatās autori apskata vēsturi, vēstures filozofiju un zināti sākot no senajiem laikam līdz pat jaunākajiem laikiem. Pievērš uzmanību un izceļ populārākos viedokļus un teorijas no dažādu laiku autoriem, vēsturniekiem, filozofiem un akadēmiķiem.