Vārdu saīsinājumu (abreviatūru) skaits un lietojums, notiekot būtiskām pārmaiņām politikā, ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē tiek ietekmēts. Abreviatūras latviešu valodā galvenokārt ienāca pēc Otrā pasaules kara.
Vārdu saīsinājumi plaši tiek lietoti tehnikā, publicistikā, reklāmu tekstos, lietvedībā un zinātnē. Ar laiku no šauri profesionālā lietojuma tie ieplūst vispārlietojamā rakstu valodā un vēlāk, kaut mazākā skaitā arī runas valodā. Kā valodas fakti abreviatūras tiek fiksētas speciālajās vārdnīcās, kur tās tiek sakārtotas alfabēta secībā. Ja divi saīsinājumi atšķiras tikai ar lielo un mazo burtu, pirmajā vietā parasti dod saīsinājumu ar lielo burtu.
Lai saīsinātu vārdu, izmanto gan pirmo burtu (g. - gads), gan pirmo zilbi, pievienojot tai līdzskani no otrās zilbes (cien. – cienītā, sēj. – sējums), gan arī izlaižot mazāk informatīvus patskaņus (lpp. – lappuse). Savienojumus veido arī, izmantojot vārda sākuma un beigu burtus, tos savienojot ar defisi (b-ba – biedrība), vai arī bez defises (nr. – numurs). Lai izvairītos no pārpratumiem , daudzus saīsinājumus pieņemts lietot tikai kopā ar apzīmējamo vārdu (k-gs – kungs, kopā ar uzvārdu, pag. – pagasts, kopā ar nosaukumu, a.k. – abonenta kastīte, kopā ar kārtas numuru).…
