Kopš 1990. — Krišjāņa Valdemāra iela
Ielas nosaukums 18. gs. bija Lazaretes iela, kas ārpus Rīgas nocietinājumiem veda uz pilsētai piederošo lazareti. Ap 1790. gadu Lazaretes ielā brīvmūrnieku Rīgas loža "Mazā pasaule" uzcēla savu ārpilsētas sanāksmju namu, bet pēc 1797. gada namā izveidoja literāru dziedāšanas biedrību „Euphonie”, kas tur darbojās visu 19. gadsimtu. Tādēļ ielu sāka dēvēt par Eifonijas ielu. Sakarā ar Rīgas nocietinājumu nojaukšanu un priekšpilsētu labiekārtošanu, 1858. gadā Eifonijas iela par godu Krievijas impērijas ķeizaram Nikolajam I tika pārsaukta par Nikolaja bulvāri jeb Nikolaja ielu. 1923. gadā iela tika pārsaukta Krišjāņa Valdemāra vārdā par Valdemāra ielu. Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Hermaņa Gēringa iela. Hermanis Gērings bija ļoti svarīgs cilvēks trešajā reihā. Viņš bija gaisa ministrs un praktiski otrā persona trešajā reihā.(Aiz Ādolfa Hitlera, kura vārdā, šajā laika posmā, tika nosaukta mūsdienu Brīvības iela.) 1945. gada pavasarī Gērings mēģināja uzsākt atsevišķas sarunas ar Sabiedrotajiem – Hitlers, to uzzinājis, atcēla Gēringu no visiem amatiem, anulēja visus apbalvojumus un lika arestēt. …
