Lai runātu par šīs institūcijas nākotni, ir jāizprot tās tradicionālā vērtība. Instruments, ar kuru tiek regulētas tiesiskās attiecības Latvijā - Civillikums, definē tikai ģimeni šaurākā nozīmē : „Pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā”. [1] Par šaurāku cilvēku savienību – ģimeni, atbalstu sniedz un garantē arī valsts to apliecinot Satversmes 110.pantā : „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. [2] Aivitas Putniņas kvalitatīvajā pētījumā „„Neredzamās” viena dzimumu audzinātāju ģimenes Latvijā” iesaistīto dalībnieku atbildes par jēdziena „ģimene” izprašanu ir daudz plašākas nekā valsts noteiktajos likumos : „ Par ģimeni attiecības kļūst līdz ar kvalitāti un saturu (uzticība, atbildība, ne vienmēr seksuālās attiecības, bet noteikti emocionāla pieķeršanās). Ģimenes saiknes atšķirībā no vienkāršām partnerattiecībām atšķir radniecības apzināšanās, kuru veido vai nu asins saites vai tuvniecība – ciešas, ilgstošas, laikā noturīgas saites, kas attiecas ne tikai uz konkrēto partneri, bet arī viņa radinieku tīklu. Savstarpējā atbildība ir pagrieziena punkts pāra attiecībās, kad sākas ģimene”. [3] Šāds, plašāks definīcijas apkopojums iespējams arī tāpēc, ka atbildes sniedza par netradicionālām uzskatāmas ģimenes – viena vecāka, homoseksuālas.…
