Pēc 387. g.p.Kr miera līguma (vai „Karaliskā miera”) tika atzīta daļēja Atēnu atjaunošana; Spartas hegemonija, kaut arī sašķobījusies, turpinājās. Cerībā, ka tas kaut kādā mērā mazinās ķildas, grieķu valstis piekrita nominālai Persijas kundzībai pār Grieķiju.
Sparta enerģiski apspieda vairākus sacelšanās mēģinājumus, uzturot garnizonus un marionešu valdniekus lielā grieķu pilsētu daļā, ieskaitot Tēbas. 379. – 371.g. notika Tēbu karš par neatkarību. Tēbas sacēlās pret Spartu. Drīzumā tai pievienojās Atēnas, un kaut arī sabiedrotajiem nebija iespējams gūt izšķirošu uzvaru, tomēr tie spēja izspiest spartiešus no centrālās Grieķijas. Toties Atēnu pārākums uz jūras bija neapstrīdams. Habrijs uzvarēja lielā jūras kaujā pie Haksosas salas (376. g.). …
