Taču pretēji Violetas stīvumam, kad Finčs atrodas savā pirmajā terapijas nodarbībā, uz viņa uztraukumu norāda aktīvā kājas trīcināšana. Ņemot vērā, ka Finčam ir bipolārie traucējumi arī to ietekmē varam verot stresa izpausmes caur neverbālo komunikāciju. Sēžot savā istabā viņš sāk smagi elpot un ar rokām nemierīgi braukā pa saviem augšstilbiem, pēc tam pieceļas un agresīvi plēš pie sienas pielīmētās līmlapiņas, kā arī sāk agresīvi pārkrāsot sienu, tādējādi norādot uz savu nemierīgumu un stresu, kā arī vēstot, ka vēlas visu sākt no jauna un iepriekšējai dzīvei vairs nav nozīmes.
Arī balss intonācijai, tonim un skaļumam ir nozīmīga loma šajā filmā. Piemēram, brīdī, kad Finčs jautā par savu tēti, no viņa māsas puses intonācija paliek agresīvāka un balss skaļums paaugstinās, tādējādi viņa parāda savu nepatiku pret šo jautājumu. Šī balss maiņa ir viens no iemesliem Finča turpmākajām dzīves darbībām, jo pēc šī viņš nevēlas vairs māsai neko teikt, tādēļ savu intonāciju pārvērš par pozitīvu, pasmaida un izliekas, ka viss ir kārtībā, kaut gan mums, kā filmas skatītājiem ir skaidri redzams, ka viņa galvā rasās negatīvas domas.
…
