Būtu jauki, ja aptiekās, līdzās pretiesnu pudelītei un klepus sīrupam, stāvētu arī pretbaiļu tabletes. Tad, pirms skatīties ziņas vai iet caur nabadzīgāku kvartālu, vajadzētu tikai palikt zem mēles šo tabletīti, pagaidīt, lai izkūst, un tad droši soļot tālāk bez jebkādām emocijām, vainas apziņas un līdzjūtības... Taču šāda brīnumlīdzekļa nav, toties esmu es. Es esmu tā, kas ir nejutīga un vienaldzīga, tātad arī es esmu tā, kurai jāmainās. Tikai tad, ja es labošu savu attieksmi, savu „izdzīvošanas instinktu” nomainīšu pret sapratni, tikai tad varēšu dzīvot līdzi šiem cilvēkiem - savās domās, lūgšanās, attieksmē pret līdzcilvēkiem. Es garantēju, ka šīs zāles – līdzjūtība - palīdzēs pret manām bailēm. Bailēm no vienaldzības.…
