Latviešu grāmata gadsimtu gaitā. K.Karulis

Sava ceļa gājēji
Izglītības kooperatīvs „Kultūras balss” (1918-1932) dibināts Valkā, vēlāk darbojās Rīgā.
Pirms kara plaši izvērsto jaunatnes literatūras apgāda darbu A.Jesens turpināja arī buržuāziskās Latvijas apstākļos, izdodot ne tikai „Jaunības Tekas”, bet vēl klāt „ Mazās Jaunības Tekas” (1924.), „Mazo Teciņas” (1930.).
A.Freinats 1919.g. nodibināja izdevniecību un grāmatu veikalu. Līdz 1940.g. izdeva vairāk nekā 100 grāmatu.
„Zelta grauds”, A.Pētersons.
No 1938.-1940.g. Latvijā bija registrēti 479 grāmatu izdevēji.
Poligrāfiskie uzņēmumi
Līdz ar Stefenhāgena uzņēmuma likvidēšanu Jelgava zaudēja savu agrāk ievērojamo lomu latviešu grāmatniecībā.
„Rota” (2 tipogrāfijas Rīgā) uz kuras bāzes veidota „Cīņa”, 2.tipogrāfija.
Lielas bija arī „Latvju kultūras”, „Grāmatu drauga” spiestuves.

7. Pēc lielā pavērsiena
Pirmais gads
1940.g. PSRS AP Latviju uzņēma par pilntiesīgu locekli padomju republiku saimē.
1940.g. Padomju Latvijas valdība pieņēma likumu par Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldi (VAPP). Tā bija lielākā grāmatniecības organizācija Latvijā. Tajā ietilpa 134 izdevniecības, tipogrāfijas.
VAPP sastāvā izveidoja vairākas speciālāš apgādniecības. Viena no lielākajām bija Sabiedrisko, politisko un ekonomisko rakstu apgādniecība.
Grāmata kara viesuļos
1941.g. LKP CK nolēma atsāk masu politiskas un daiļliteratūras grāmatu izdošanu latviešu valodā.
Sākot ar 1942.g. iznāca literatūras almanahs „Karogs”.
Latviešu grāmatas izdeva Cittautu literatūras apgāds, Bērnu literatūras apgāds, izdevniecība „Padomju rakstnieks”, Valsts Aizsardzības komisariāta izdevniecība.
Latviešu grāmatniecība pēckara periodā
1946.g. izveidoja Latvijas Valsts izdevniecību (no 1964.g. – „Liesma”).
1951.g. noorganizēja Zinātņu akadēmijas izdevniecību (no 1964.g. – „Zinātne”).
1966.g. izveidoja izdevniecību „Zvaigzne”.
…